Svētdien, 31. augustā, visiem ceļiem vajadzētu vest uz Sunākstes Balto baznīcu, pie Vecā Stendera. Nu jau tradicionāli tur katru gadu augusta pēdējā svētdienā godinām šī dižā Latvja piemiņu.
Svētdien, 31. augustā, visiem ceļiem vajadzētu vest uz Sunākstes Balto baznīcu, pie Vecā Stendera. Nu jau tradicionāli tur katru gadu augusta pēdējā svētdienā godinām šī dižā Latvja piemiņu. Šogad tas notiks pulksten 15 Stenderu dzimtas kapu kalniņā.
Silvija Pīrāga, Sunākstes luterāņu draudzes priekšniece
Katram skolēnam derētu zināt, kas bija Vecais Stenders latviešu dzimtļaudīm, un vismaz reizi mūžā noliekt galvu viņa atdusas vietā.
Atdzimšanas pirmsākums
Vecais Stenders ir mūsu tautas atdzimšanas pirmsākums. Izglītotais un ārzemēs panākumus guvušais Gothards Frīdrihs Stenders (1714.—1796.), būdams pāri pusmūžam, atgriezās Sunākstē, kur stājās Sēlpils un Sunākstes draudzes mācītāja amatā un līdz mūža galam nodevās ražīgai rakstniecībai.
Vecais Stenders nebija parasts mācītājs, kurš tikai kristīja jaundzimušos, laulāja jauniešus un kapos apstāvēja mirušos. Kā laikmeta apgaismības darbinieks viņš uzskatīja, ka visi cilvēku dzīves trūkumi, viss ļaunums rodas no gara tumsības. Cik spēja, Stenders centās izglītot dzimtcilvēkus, ticot apspiesto latviešu garīgajām spējām. Vecais Stenders ir viens no skolu pamatlicējiem Latvijā. Sēlpils un Sunākstes draudzē nodibināja sešas skolas, kā arī rūpējās par mācību grāmatu sarakstīšanu un izdošanu.
Ilustrē savas grāmatas
Lai grāmatas vienkāršajiem cilvēkiem būtu saprotamākas, viņš izstrādāja jaunus lasītmācīšanas paņēmienus un ietvēra tos divās paša sarakstītās ābecēs: “Jauna ABC un lasīšanas mācība” (1782. g.) un “Bildu ābice” (1787. g.). Agrākās ābeces bija domātas mehāniskai iekalšanai, bet Stenders orientēja uz apmācāmā saprātu.
Būdams izglītots cilvēks ar plašu interešu loku, Stenders jaunībā apguva zīmēšanas prasmi. Iegūtās zināšanas viņš izmantoja, aktīvi līdzdarbojoties savu grāmatu mākslinieciskā veidošanā. Stendera nozīmīgākais darbs grāmatu grafikā ir ilustrācijas “Bildu ābicei”. Tās iznākšana 1787. gadā uzskatāma par īsteno sākumu latviešu laicīgo grāmatu grafikai, kuras dibinātājs ir Gothards Frīdrihs Stenders. Viņa aktīvā darbība šajā mākslā ir mūsu agrīnās grāmatniecības unikāla parādība, jo laicīgās literatūras ilustrēšana sākās tikai 19. gadsimta otrajā pusē.
Sludina pastaro tiesu
Vecā Stendera latviešu valodā sarakstītie daudzie darbi iedalāmi trijās grupās: reliģiskie sacerējumi, zinātniskie darbi (daudzi vēl netulkoti latviešu valodā) un daiļliteratūra.
Viņa zinātniskie darbi latviešu valodā ir: latvju—vācu un vācu—latvju vārdnīca, latvju gramatika, “Augstas gudrības grāmata”, “Jauna ABC un lasīšanas mācība”, “Bildu ābice”. Daiļliteratūrā Stenders sarakstīja vairākas grāmatas, kā arī tulkoja cittautu dzeju un prozas darbus latviešu valodā. Lai gan Vecais Stenders atklāti nevērsās pret sava laika lielāko ļaunumu — dzimtbūšanu, ievērību pelna viņa dzejolis “Tiesas kungs”. Tas ir pirmais dzejolis un pirmais sacerējums latviešu valodā, kurā no stingrām Bībeles pozīcijām kungiem sludināta pastarā tiesa, kas izskan kā protests pret netaisno muižniecības varu.
Ik pēc 7 verstīm krogs
Augsti vērtējami Stendera uzbrukumi alkoholismam. Toreiz Latvijā tikai muižniekiem bija degvīna dedzināšanas un krogu turēšanas tiesības, dodot milzīgu peļņu, tāpēc atturības sludināšana viņiem bija ļoti nepatīkama. Par alkoholisma apmēriem latviešu dzimtcilvēku vidū spilgti liecina milzīgais krogu daudzums toreizējā Baltijas teritorijā, jo pie lielceļiem apmēram ik pēc septiņām verstīm bija uzcelts krogs.
“Augstas gudrības grāmata” (1774. g.) ir pirmā populāri zinātniskā grāmata latviešu valodā, kurā pirmo reizi skaidrotas dažas fizikas, astronomijas, ģeogrāfijas un dabas zinātņu atziņas. Pirmo reizi mēģināts nabaga “mīļajiem latviešiem” atmest drupačas no bagātā zinātnes galda. To var dēvēt par pirmo dabas zinātnisko enciklopēdiju latviešu valodā un par unikālu grāmatu, jo pasaulē ir maz mēģinājumu skaidrot zinātnes atziņas dzimtcilvēkiem.
Atdusas ar “gaspažu”
Vecais Stenders ar savu “gaspažu” apglabāts Sunākstes vecajos kapos, baznīcas tuvumā. Kā visdziļākās cieņas apliecinājums latviešu tautai viņš, vācu izcelsmes mācītājs, licis iekalt kapa akmens plāksnē vārdu “LATVIS”.
Viesītes lauku teritorijā ir divi latviešu laicīgās literatūras dibinātāja Gotharda Frīdriha Stendera piemiņas objekti: Stendera kaps un Sunākstes evaņģēliski luteriskā baznīca. Abi iekļauti aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstos. Tagadējā Sunākstes baznīca celta 1829. gadā, tajā pašā vietā, kur bijusi vecā koka baznīca.
Godinot dižo Stenderu viņa 289. dzimšanas dienā, aicinām visus interesentus 31. augustā pulksten 15 piedalīties piemiņas pasākumā Stenderu dzimtas kapu kalniņā un Sunākstes Baltajā baznīcā, kā arī garīgās mūzikas koncertā. Pulksten 15.30 notiks dievkalpojums Sunākstes baznīcā. To vadīs mācītājs Arnis Vilemsons.
Īpaši priecāsimies par katram Latvijas “ābečniekam” vecāku doto iespēju apmeklēt šo pasākumu un saņemt svētību nākamajam mācību gadam.
Par minimālu maksu pulksten 14 būs autobuss no Jēkabpils Vecpilsētas laukuma un Viesītes kultūras nama (pulksten 14.30).
Sunākstes Baltā baznīca ir Viesītes lauku teritorijā, netālu no Piksteres ezera.
Ieeja koncertā — par ziedojumiem.
