No nākamā mācību gada noteikta pakāpeniska pāreja uz atsevišķiem mācību priekšmetiem “Latvijas vēsture” un “Pasaules vēsture” un svešvalodas mācīšana no 1. klases. Viedokļi par to ir atšķirīgi.
To paredz Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetos.
Līdz šim 6. — 9. klases skolēni apguva vienotu mācību priekšmetu “Latvijas un pasaules vēsture”. Laikā no 2006. līdz 2009. gadam notika “Latvijas vēstures” kā atsevišķa mācību priekšmeta aprobācija 40 Latvijas skolās. Aprobācijā piedalījās arī Aizkraukles novada ģimnāzija un Pļaviņu vidusskola.
“Uzskatu, ka šāds lēmums ir absurds, un tā domā lielākā daļa vēstures skolotāju. Pretēji sabiedrībā izskanējušajam varu teikt: skolās māca Latvijas vēsturi. Politiķi tagad ir izpildījuši dažu partiju priekšvēlēšanu solījumus,” saka Aizkraukles novada ģimnāzijas vēstures skolotāja Daina Tautvidas. “Ja ņem vērā aprobācijas laikā mācīto, tad pēc šīs programmas iznāks, ka 7. klasē ir jāmāca 20. gadsimta vēsture, kas ir gan smaga, gan sarežģīta. Bērniem šajā laikā vēl būtu pasakas jālasa. Problēmas sagādās arī mācību literatūra, kuras šim mērķim vēl nav. Lai uzrakstītu labu vēstures grāmatu, viena gada ir par maz. Arī finansiālajā ziņā gan skolas, gan vecāki būs zaudētāji, jo grāmatas maksā vidēji 5 — 6 latus, un jāpieskaita arī darba burtnīcas. Domāju, ka tas ir nepārdomāts un pārsteidzīgs lēmums.”
Vēsture ir obligāts mācību priekšmets visās izglītības programmās no 6. līdz 9. klasei. Līdz šim saskaņā ar mācību priekšmeta standartu Latvijas vēstures tematikai bija jāvelta ne mazāk kā trešdaļa no kopējā vēstures stundu skaita. 9. klasi beidzot, skolēniem ir jākārto eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē.
Grozījumi paredz arī pirmās svešvalodas apguvi no 1. klases, sākot no 2011./2012. mācību gada.
“Pozitīvais šajā lēmumā varētu būt tas, ka jaunākam bērnam ir vieglāk iemācīt svešvalodu. Iespējams, sākot mācīt agrāk, bērns apgūs trīs svešvalodas. Tomēr ieguvumu rādīs laiks. Pieredze rāda, ka, sākot bērnu mācīt no 3. klases, kā tas bija līdz šim, rezultāts nebija slikts. Vecākiem nevajadzētu uztraukties, kā tas ietekmēs viņu maciņus, jo pamatskolām tomēr grāmatas cenšas nopirkt, un viena grāmata nevar būt pārāk dārga,” saka Aizkraukles reģiona angļu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Baiba Svenča.
