Iesaka Ieva Erdmane no Aizkraukles
Pirmizrādi piedzīvojusi baleta izrāde “Antonija#Silmači” Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kas veidota pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem. Godīgi — uz šo izrādi devos ar krietnu piesardzību, jo ar ko gan vēl labāku, citādāku vai pārsteidzošāku var nākt pie mums “Silmaču” izrāde?
Taču no šīs izrādes iznācu latviski pacilātā noskaņojumā un patiesā gandarījumā. Kārtējo reizi var pārliecināties, ka Aivara Leimaņa horeogrāfijā veidota baleta izrāde ir izcila.
Tajā ik pa brīdim ieskanas akcenti no tradicionālās “Silmaču” teātra izrādes — gan mūzikā, gan tēlos. Elzas Leimanes Antonijas tēls patika ar savu vieglumu un grāciju. Košākie tēli laikam jau bija Zāra, Ābrams un Joske. Smiekli pāršalca zāli ainā ar skandālu par lakatiņiem pie ūdens baļļas. Piebildīšu, ka tas ir balets, kur aplausi, ovācijas un smiekli deju laikā ir retums.
Skaistās videoprojekcijas, kas tika filmētas Latgalē, radīja īstu lauku noskaņu. Skumja, dramatiska, bet bezgala skaista ir Jāņu nakts aina.
Iesaku ikvienam šo izrādi noskatīties, tā man bija īstens Latvijas simtgades noskaņas pasākums. ◆
