Laimīgas ir tās valodas, kurām ir sava valsts, kas tās sargā un lolo. Mūsu senči uzcēla Latvijas valsti ar lepnumu par savu valodu, un tikai cilvēki, kas runā vienā valodā, nonāk līdz atziņai par valsti, par nepieciešamību to un valodu aizsargāt, jo dzimtā valoda ir pirmā, kas modina un reizē nodrošina cilvēkā individualitāti.
Ir kauns, ka pēc divdesmit atjaunotās neatkarības gadiem Latvijai naidīgi spēki piespiež tās pilsoņus iet un balsot par to, ka viņi ir un grib būt. Bet tāda ir demokrātija, provokatori ir izmantojuši šīs politiskās sistēmas priekšrocības un cer, ka mēs, Latvijas pilsoņi, būsim akli un lepnības dēļ iekritīsim šajās lamatās. Latviskā pieticībā noklusēsim un līdz ar to nobalsosim (arī neaizejot uz referendumu) par sava valstiskuma beigu sākumu.
Tāpēc ir tik svarīgi apzināties sevi, apjaust lepnumu, ko dāvā latviešu valoda, aizstāvēt savu valodu, tāpat kā aizstāv savu zemi un valsti, un nepalikt vienaldzīgiem mājās, bet iet uz referendumu. Lai pārliecinoši nobalsotu
PRET Satversmes grozījumiem,
PRET krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā.
