Kad I. Gaiša Kokneses vidusskolā viesojās Vācijas Kopernika ģimnāzijas audzēkņi, atbrauca arī kāds stalts, simpātisks puisis — Staņislavs Ivaščuks. Viņš runāja ne tikai vāciski, bet arī bez akcenta krieviski.
Kad I. Gaiša Kokneses vidusskolā viesojās Vācijas Kopernika ģimnāzijas audzēkņi, atbrauca arī kāds stalts, simpātisks puisis — Staņislavs Ivaščuks. Viņš runāja ne tikai vāciski, bet arī bez akcenta krieviski.
— Kur tu tik labi iemācījies runāt krievu valodā?
— Tam ir gara priekšvēsture. Ap 1800. gadu uz Kazahiju izveda daudzus vāciešus, arī manas mammas senčus. Gorbačova valdīšanas laikā vāciešiem bija iespēja atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē. Tā sešu gadu vecumā nokļuvu Vācijā. Līdz tam ģimenē runāju krieviski, arī tagad mājās runājam krieviski, bet skolā — vācu valodā. Savukārt māsa, kura piedzima Vācijā, labprātāk runā vācu valodā.
— Vai esi kaut ko dzirdējis par Latvijas krievu skolēnu neapmierinātību, ka daļa mācību priekšmetu jāapgūst latviešu valodā?
— Nē. Es to dzirdu pirmo reizi.
— Tev Vācijā bija iespēja mācīties arī kādā skolā ar krievu mācību valodu?
— Mums skolā mācības notiek tikai vācu valodā. Man tas nebija ienācis prātā, ka te vajadzētu skolu krieviem. Brīvajā laikā gan krievu jaunieši vairāk pulcējās atsevišķi, piemēram, viņiem pašiem ir savas diskotēkas.
— Kā, tavuprāt, sadzīvo krievi ar vāciešiem?
— Man radies iespaids, ka vāciešiem ne visai patīk krievi. Atceros, reiz mana mamma kādā saviesīgā pasākumā ar savām paziņām bija runājusi krieviski. Pēc tam viņai ilgi no vācu kolēģēm bija jāklausās pārmetumi. Ir gadījies arī kādreiz izkauties. Man šķiet, ka vācieši nevar ciest to, ka krievi ir izdarīgāki, ātrāk uztver jauno.
— No kā tu to secini?
— Piemērs no mūsu pilsētiņas dzīves. Lai asimilētu krievu iedzīvotājus vācu sabiedrībā, ar atlaidēm piešķīra zemi privāto māju celtniecībai, paredzot, ka šo iespēju izmantos krievi un vācieši apmēram uz pusi. Kas izrādījās? Dokumentāciju par mājas celtniecību nokārtoja 98 procenti krievu un tikai divi procenti vāciešu. Krievi ir arī drosmīgāki kredītu ņemšanā.
— Vai arī jūsu ģimene izmanto kredītu?
— Jā, mums ir personīgā māja, kuru iegādājāmies kredītā. Pēc eiras ieviešanas Vācijā to ir grūti atdot, jo lielākajai daļai preču nomainīja tikai valūtas nosaukumu, nevis cenu, līdz ar to viss kļuvis gandrīz divas reizes dārgāks. Tā ka jāsajož josta krietni ciešāk.
— Kur strādā tavi vecāki?
— Mamma ir klaviermūzikas skolotāja, tētis — zobārsts, taču savā specialitātē viņš diemžēl Vācijā nevarēja strādāt. Padomju Savienībā iegūtais augstskolas diploms Vācijā neko nenozīmēja, tāpēc viņš strādā celtniecībā.
— Vai esi jau izlēmis, ko darīsi pēc skolas beigšanas?
— Droši vien augstskolā apgūšu kādu no eksaktajiem priekšmetiem. Man patīk ķīmija, fizika.
— Kādas tev šķiet latviešu meitenes?
— Latvijā meitenes ir dīvainas un skaistas, Vācijā — tikai dīvainas.
— Kā pie jums jauniešu vidū ar netikumiem — smēķēšanu, alkohola lietošanu?
— Zēniem tā ir gandrīz vai goda lieta — nesmēķēt, nelietot alkoholu. Reti kuram piemīt šis netikums, taču to nevar teikt par meitenēm. Gandrīz astoņdesmit procentu no viņām smēķē un lieto alkoholu.
— Kāpēc izvēlējies braukt uz Latviju?
— Man to ieteica tētis. Viņš nekad te nav bijis, bet bija dzirdējis, ka tā ir skaista zeme.
— Vai viņam bija taisnība?
— Jā, noteikti.
***
Izziņai.
Draudzība ar Kopernika ģimnāzijas audzēkņiem koknesiešiem sākās ar 60. gadu absolventa Gunta Sviķa gādību. Viņš ir pazīstams ar Lēningeres pilsētas Kopernika ģimnāzijas skolotāju Jozefu Overmannu. Skolotājs bija izlēmis savus audzēkņus atvest uz Latviju, tikai ne uz galvaspilsētu. Sviķa kungs ieteicis apciemot savu dzimto skolu. 13. klases skolēniem tā esot tradīcija — pēdējo klasi sākot, braukt uz ārzemēm. Bijusi iespēja izvēlēties — braukt uz Romu, Toskānu vai Latviju. Izvēlējušies Latviju, jo tā vismazāk zināma.
Visvairāk vāciešus Koknesē pārsteidzis tas, ka 1. septembrī skolēni uz skolu dodas ar ziediem rokās (viņiem gan mācības sākās nedēļu ātrāk — aut.). — Kam tie? — viņi brīnījušies.
Janvārī paredzēts koknesiešu brauciens uz Vāciju.
