Lietuvas Centrālās bankas valde ceturtdienas vakarā atzina “Latvijas Krājbankas” īpašnieci — nacionalizēto komercbanku “Snoras” — par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) “Latvijas Krājbankas” maksātnespējas pieteikumu tiesā plāno iesniegt 28. novembrī.
“Tagad, kad mēs esam konstatējuši 3,4 miljardu litu “caurumu” (694 miljoni latu), patiešām nav vērts tērēt nodokļu maksātāju naudu par lidmašīnu, kas nelidos,” sacīja Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks. “Snoras” īpašumu vērtība kādreiz bijusi astoņi miljardi litu (1,6 miljardi latu).
Kad tiesa ierosinās lietu par “Snoras” bankrotu, bankai atņems darbības licenci.
VSAA pieņems arī turpmāk
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē — no “Krājbankas” klientiem arī nākamnedēļ un turpmāk pieņems iesniegumus ar norādīto kontu, kurā ieskaitīt pensiju vai pabalstu.
Atverot kontu kādā citā bankā, turpat ir iespējams izpildīt arī VSAA adresētu iesniegumu, kuru bankas darbinieki paši nogādā VSAA. Šīs piegādes notiek operatīvi katru dienu. Šādu iespēju piedāvā 10 banku.
Pensionāri var izvēlēties savu pensiju turpmāk saņemt arī “Latvijas pastā” vai ar piegādi mājās.
Aizkrauklē
1133 iesniegumi
VSAA Jēkabpils reģionālās nodaļas vadošā inspektore Silvija Kļaviņa informē, ka trijās dienās nodaļā Aizkrauklē saņemti 1133 iesniegumi. Nodaļa strādāja līdz pulksten 19, un katru dienu tajā vērsās ap 300 cilvēku. Daļu iesniegumu nodaļā nogādāja vietējo banku pārstāvji.
Jāatver konts citā bankā
Sakarā ar “Latvijas Krājbankas” darbības apturēšanu problēmas ir tiem lauksaimniekiem, kuriem šajā bankā ieskaitīja atbalsta maksājumus. Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka turpmāk nevienu maksājumu “Latvijas Krājbankai” neveiks. Lai maksājumus varētu saņemt, jāatver konts citā bankā un par to obligāti divu nedēļu laikā jāinformē LAD, iesniedzot atbilstošu veidlapu. Ja maksājumu saņēmējam konts citā bankā jau ir, jāiesniedz atbilstoša veidlapa, kurā ir norādīts šis konts. Veidlapas var sūtīt gan pa pastu, gan saņemt un iesniegt tuvākajā LAD pārvaldē.
Bankomāti būs
Koknesē, Skrīveros
Kādreiz iedzīvotāji vēlējās, lai “Swedbank” bankomāti būtu viņu dzīvesvietā, tajā skaitā arī Skrīveros un Koknesē. Taču banka aizbildinājās, ka tai ir par maz klientu. Tagad banka savu nostāju ir mainījusi — līdz šīgada beigām tā plāno izvietot bankomātus deviņās jaunās vietās, tajā skaitā arī Koknesē un Skrīveros.
Privatizācijas
sertifikāti ir drošībā
Kas notiks ar “Krājbankā” esošajiem privatizācijas sertifikātiem? Ekonomikas ministrija informē, ka privātpersonu un juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontos esošie privatizācijas sertifikāti ir šo personu īpašums, līdz ar to kredītiestāde ar tiem var rīkoties tikai pēc īpašnieku dotajiem uzdevumiem. Neatkarīgi no tā, vai banka turpinās savu darbību vai to slēgs, sertifikāti riskiem nav pakļauti. Ja privātpersona vēlas atvērt jaunu privatizācijas sertifikātu kontu, jāvēršas valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.
Valsts kasē naudas pietiek
Lai noguldītājiem izmaksātu garantēto summu līdz 70 tūkstošiem latu, ap 200 miljoniem latu būs jāaizņemas Valsts kasē. Vai tajā pietiks naudas? Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Valsts kasē ir 1,2 miljardi latu un naudu uz laiku līdz trijiem gadiem aizdot nebūs problēmu. Iespējamā procentu likme būs ap diviem procentiem gadā. Viņš arī norāda, ka glabāt naudu Valsts kasē pašvaldībām nav obligāti, tās pašas var izvēlēties, vai to darīt. Savukārt privātpersonas Valsts kasē naudu glabāt nevar.
“Krājbankas” aktīvi novērtēti apmēram par 700 miljoniem latu, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka atgūt 200 miljonu latu nebūs iespējams — uzskata Kaspars Āboliņš.
Kredītportfeli izsolē
Ja pieņems lēmumu “Krājbanku” likvidēt, bankas kredītportfelis varētu tikt pārdots vairāksolīšanā — informē FKTK biroja darbiniece Anna Dravniece. Šo jautājumu risinās tiesas iecelts likvidators.
“Latvijas Krājbankas” kredītportfelis šīgada 30. jūnijā bija 351,7 miljoni latu. Kredītu maksājumiem ir aizliegts aprēķināt soda procentus par kavējumiem, jo klientiem patlaban nav iespējams šos maksājumus veikt noteiktajā termiņā. FKTK aicina bankas klientus aktīvi komunicēt ar saviem partneriem, informēt par ārkārtas apstākļiem, kuru dēļ ir radušās rēķinu nomaksas problēmas, lai nerastos iespēja celt prasību par līgumsaistību nepildīšanu.
Izmaksās “Citadele”
FKTK vakar nolēma, ka noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības izmaksu nodrošinās banka “Citadele”. Naudu sāks izmaksāt otrdien, 29. novembrī.
FKTK lēmumu par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, vietu un laiku publicēs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un citos plašsaziņas līdzekļos.
“Tiesa iecels maksātnespējas administratoru, un būs jāstrādā arī, lai savus līdzekļus atgūtu tie, kuriem to apjoms pārsniedz garantētos 70 000 latu,” informē FKTK vadītāja Irēna Krūmane.
