Pēc dažiem mēnešiem Latvijā gaidāms līdz šim nebijis notikums — Eiroparlamenta vēlēšanas.
Pēc dažiem mēnešiem Latvijā gaidāms līdz šim nebijis notikums — Eiroparlamenta vēlēšanas. Pašvaldības jau noteikušas vēlēšanu iecirkņus, izstrādāta vēlētāju reģistrēšanas kārtība, “iezīmējas” arī iespējamie kandidāti. Pārstāvjus Eiroparlamentam izvēloties, šķiet, piedzīvosim ne vienu vien skumji jautru brīdi.
Par to jau parūpējusies Saeima, ceturtdien pieņemot Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanu likumu. Tajā paredzēts, ka atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām Eiroparlamentam varēs kandidēt arī bijušie PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu darbinieki. Tāpat atļauts kandidēt cilvēkiem, kuri pēc 1991. gada 13. janvāra darbojās komunistiskajā partijā vai interfrontē. Līdz ar to ceļš uz Eiroparlamentu nu vaļā arī bijušajiem čekistiem un komunistiem.
Šo ceļu jau gatavi mīt Latvijas neatkarības aktīvākie pretinieki. Gan bijušais kompartijas līderis Alfrēds Rubiks, gan aktīvākā interfrontiste Tatjana Ždanoka apliecinājuši, ka noteikti piedalīsies Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās. Rubikam vēl tikai jāpanāk kriminālsodāmības dzēšana, taču Latvijas neatkarības pretinieks pārliecināts, ka līdz vēlēšanām to izdarīs. Viņš būs nopietns pretendents uz vienu no deviņām Eiroparlamentā Latvijai atvēlētajām vietām.
Abi potenciālie kandidāti arī pauduši, kā plāno pārstāvēt Latviju Eiropā. Vispirms jau cīnīšoties par krievu tiesībām Latvijā, dibināšot draudzīgus sakarus ar Krievzemes biedriem un visādi citādi sekmēšot Latvijas atgriešanos lielajā tautu saimē.
Latvijas politologi mūs gan mierina, ka Rubikam un Ždanokai esot maz cerību iekļūt Eiroparlamentā. Par viņiem, lūk, balsošot niecīgs skaits vēlētāju.
Manuprāt, šāds mierinājums ir naivs. Rubiks un viņam līdzīgie jau gadiem ilgi raujas pie varas Latvijā, atklāti izrādot naidīgumu pret mūsu valsti. Un viņam ir ļoti daudz piekritēju, kuri vienā mirklī Rubiku ievēlētu ne vien deputāta, bet pat prezidenta amatā. Līdz šim viņam tas gan bija liegts, taču nu Latvijas neatkarības ienaidniekiem paši esam pavēruši ceļu. Ka tik vēlāk nav rūgti jānožēlo!
