Salīdzinot ar šīgada pirmo ceturksni, otrā ceturkšņa beigās uzkrājumus veidoja jau vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt pieaugušas arī uzkrātās summas: 28% ik mēnesi uzkrājumiem novirza vairāk nekā 50 latus — liecina “GE Money Bank” pētījums.
Vēl šīgada marta beigās 51% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka uzkrājumus neveido, jo tam neatliekot naudas, bet summas virs 50 latiem katru mēnesi uzkrāja vien 17% respondentu.
Kopš pirmā ceturkšņa ir redzamas pārmaiņas arī tajā ziņā, kā nauda tiek uzkrāta. Lielākas summas biežāk tiek noguldītas pelnošos banku produktos, bet mājās “zem matrača” vai norēķinu kontā tiek glabātas salīdzinoši nelielas summas — Ls 36 — 50 mēnesī.
“Marta beigās 8% respondentu ik mēnesi novirzīja bankas depozītā 100 — 200 latu, bet jūlija beigās šādi rīkojās jau 32%. Tāpat lielākas summas tiek novirzītas uzkrājumu kontos, uzkrājošā apdrošināšanā, pensiju 3. līmenī. Manuprāt, šī tendence ir pozitīva, jo liecina par to, ka iedzīvotāji ne vien vēlas veidot savu “drošības spilvenu” un lai nauda turpinātu pelnīt, bet arī cenšas savus noguldījumus diversificēt,” analizē Aleksandrs Čerņagins, “GE Money Bank” uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs.
“GE Money Bank” vēl šīgada aprīlī prezentēja Latvijas iedzīvotāju ieradumus, attēlojot viņu ekonomiskās uzvedības modeli (pasīvi vai aktīvi tērētāji/krājēji). Toreiz pētījumā tika secināts, ka vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju ir klasificējami kā “tērētāji” — nauda lielākoties tiek iztērēta, nekas netiek uzkrāts.
“Arī šajos segmentos ir redzama kustība — virzienā uz “krājēju” segmentu. Tērētāju daļa ir samazinājusies teju par 12%, savukārt visai būtiski ir palielinājies “drošības spilvenu” meklētāju segments — iepriekš 19%, tagad aptuveni 26%. Šajā grupā esošajiem jau ir izveidoti uzkrājumi, taču bieži vien to lielākā daļa tiek glabāti norēķinu kontā, salīdzinoši neliela daļa — kādā noguldījumu produktā. Ar izveidotajām naudas rezervēm šīs grupas pārstāvji, paliekot bez regulāriem ienākumiem, varētu iztikt mazāk nekā pusgadu,” skaidro A. Čerņagins.
Pēdējos trijos mēnešos “krājēji” biežāk nekā iepriekš līdzekļus nogulda depozītos. Lielākas summas ir sākuši uzkrāt arī pasīvie pārmaiņu ieviesēji, taču šīs grupas pārstāvji aizvien naudu glabā mājās vai novirza pensiju 3. līmenī.
Pētījumā arī atklāts, ka pēdējā ceturkšņa laikā visvairāk sākuši krāt Latgales un Zemgales iedzīvotāji, turklāt tieši Latgalē būtiski pieaugušas uzkrātās summas. Šajā reģionā 42% respondentu ik mēnesi uzkrāj 51 — 100 latu, martā šādu summu uzkrāja vien 11%. Vienlaikus gan atklāj, ka trīs ceturtdaļas latgaliešu uzkrāto glabā norēķinu kontā, kamēr vidēji aktīvākie banku produktu lietotāji ir vidzemnieki.
Tāpat būtiski savu finansiālo situāciju ir sākušas uzlabot sievietes. Iepriekšējā pētījumā noskaidrojām, ka sievietes uzkrāj mazākas summas nekā vīrieši, bet tagad situācija ir krasi mainījusies. Jūlija beigās 22% sieviešu ik mēnesi uzkrāja 51 — 100 latu, martā šādu summu ik mēnesi atlika vien 8% sieviešu. Vīriešu vidū šis rādītājs jūlijā bija 12%, bet martā — 10%.
