Pērn Latvijas iedzīvotāji izdzēruši gandrīz astoņus litrus absolūtā alkohola. Tas ir lielākais rādītājs pēdējo deviņu gadu laikā — liecina Narkoloģijas valsts aģentūras apkopotā informācija par 2003. gadu.
Pērn Latvijas iedzīvotāji izdzēruši gandrīz astoņus litrus absolūtā alkohola. Tas ir lielākais rādītājs pēdējo deviņu gadu laikā — liecina Narkoloģijas valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija par 2003. gadu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn katrs Latvijas iedzīvotājs izdzēra vidēji 7,9 litrus alkohola, 2002. gadā — gandrīz septiņus litrus, bet 1995. gadā — vairāk nekā septiņus litrus.
Sadalot izdzertā alkohola daudzumu iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem, grādīgās dziras patēriņš vienam cilvēkam ir 9,4 litri, tas ir par litru vairāk nekā aizpērn. Pēdējo desmit gadu laikā tikai 1994. gadā šis rādītājs bija mazliet lielāks — 9,5 litri vienam iedzīvotājam.
Pagājušajā gadā iedzīvotāji visvairāk dzēruši alu — gandrīz 64 litrus. Šī alkoholiskā dzēriena patēriņš ik gadu pieaug — 2002. gadā viens iedzīvotājs izdzēra gandrīz 60, 2001. gadā — gandrīz 45, 2000. gadā — vairāk nekā 40 litru alus.
Nedaudz palielinājies arī vīna un šampanieša patēriņš. Pērn katrs iedzīvotājs izdzēra gandrīz 11, bet aizpērn — vairāk nekā deviņus litrus šampanieša un vīna.
Būtiski nav mainījies izdzertā konjaka un brendija daudzums — pērn 1,5 litri, bet gadu iepriekš — 1,6 litri.
Salīdzinājumā ar 2002. gadu par vairāk nekā litru palielinājies degvīna patēriņš, sasniedzot 8,3 litrus.
Nemainīgs pēdējo divu gadu laikā palicis mazalkoholisko kokteiļu patēriņš — litrs vienam iedzīvotājam.
NVA norāda, ka daudz cilvēku — 237 — gan pērn, gan aizpērn gājuši bojā nelaimes gadījumos un citos incidentos, kurus izraisījusi alkohola lietošana.
Savukārt 600 cilvēku pagājušogad miruši no hroniska alkoholisma un ar to saistītām slimībām, bet gadu iepriekš — 613.
Nedaudz pieaudzis mirušo skaits no saindēšanās ar alkoholu: 2003. gadā — 188, bet gadu iepriekš — 176.
“Delfi”
