Atceros, savulaik kādā ēstuvē varēja pasūtīt šniceli “Latvija”. Nosaukuma dēļ gan nekad to nepagaršoju, jo man tas šķita trakāk par kanibālismu — apēst “Latviju”.
Atceros, savulaik kādā ēstuvē varēja pasūtīt šniceli “Latvija”. Nosaukuma dēļ gan nekad to nepagaršoju, jo man tas šķita trakāk par kanibālismu — apēst “Latviju”. Tāpat kā līdz šim nesaprotu, kāpēc degvīnam ir nosaukums “Staburags”. Man šķiet, ka ikvienam īstam latvietim šo vārdu gan piedienētos valkāt ar skaidru galvu. Nekas nebūtu iebilstams, ja likums šo vārdu izmantošanu dažkārt regulētu. Taču — ar mēru.
Pagājušajā nedēļā par Latvijas vārda godu iestājās gudri ļaudis — Ministru kabinetā iesniegts izskatīšanai projekts par vārda “Latvija” svītrošanu teju vai no visu firmu nosaukumiem. Tā teikt, šim vārdam piešķirts svētās govs statuss. Tiesa, nežēlastībā kritušas tikai privātfirmas, jo noteikumi paredz, ka firmas, kurās vismaz 51 procents pamatkapitāla pieder valstij vai pašvaldībai, privilēģija izmantot Latvijas nosaukumu tiks paturēta.
Neizprotami, kāpēc jābaidās no vārda “Latvija” privātuzņēmēju firmās. Daudzas taču atradušas sadarbības partnerus ārzemēs un bieži vien Latvijas vārda ietveršana nosaukumā būtu arī netieša valsts tēla veidošanas akcija. Nenoliedzami, Latvijā darbojas arī šaubīgas firmas. Varbūt dažai valsts nosaukums firmas vārdā būtu kā aizsargvairogs. Vai dažu negodīgu uzņēmēju dēļ šis aizliegums jāpiemēro visām? Acīmredzot bailēm no kādas šmuces tik lielas acis, ka vienkāršāk piemērot aizlieguma politiku. Situācija līdzīga, kā dažās pašvaldībās pārmāca komunālo pakalpojumu parādniekus — nemaksātāju dēļ apkuri atslēdz visai mājai, un viena vietā lai cieš visi. To, ka varētu katras firmas darbību izskatīt rūpīgāk, laikam nevienam neienāk prātā. Neviens jau nav arī parēķinājis, kādi izdevumi būs firmām pārreģistrējoties, kā arī mainot veidlapas, zīmogus, statūtus.
Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 600 firmu, kuru nosaukumā iekļauts vārds “Latvija”. Manīgākie gan vēl var paspēt izvairīties no nosaukumu maiņas problēmām — uzņēmums jāpiereģistrē Komercreģistrā, tad topošais valsts pārvaldes “garadarbs” ies secen.
