Lai uzklausītu pretenzijas par gaļas tirgus problēmām Latvijā, Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvjiem.
Lai uzklausītu pretenzijas par gaļas tirgus problēmām Latvijā, Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvjiem.
Situācija ir kritiska
Par šo tikšanos speciāli “Staburagam” stāsta LOSP priekšsēdētāja — Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības “Sirmēni” saimniece Ligita Silaraupa:
— Situācija Latvijas gaļas tirgū kopš februāra kļūst kritiska. Tāpat bija arī gada sākumā, bet LOSP rīkotās protesta akcijas šo problēmu atrisināja. Toreiz panācām, ka gaļas pārstrādes uzņēmumi liellopu gaļu iepirka, maksājot pat līdz 1,30 latiem par kilogramu.
Nu cenas atkal kļūst zemākas — patlaban gaļu iepērk, maksājot tikai no 85 līdz 95 santīmiem par kilogramu. Secinājām, ka Latvijas gaļas tirgū notiek neprognozējamas lietas.
Pārdod nemarķētu gaļu
— Viena no problēmām ir tā, ka caur Latviju ved gaļu, piemēram, no Argentīnas un Austrālijas uz Krieviju. Neviens nevar pateikt, vai no šīm kravām kaut kas nepaliek arī Latvijā. Mūsu tirgus nav labi kontrolēts, tajā pārdod arī nemarķētu produkciju.
Mūsu kaimiņi lietuvieši Latvijā ieved pārsvarā tikai, tā saucamo, kotlešu gaļu, jo labākajai gaļai, piemēram, karbonādei, ir atrasts tirgus citās Eiropas Savienības valstīs.
Rodas “mistiska” cenu starpība
— Daudzreiz uz robežas deklarētā gaļas cena ir augstāka par to, kuru maksā vietējiem zemniekiem. Viņiem produkcijas iepirkuma cena ir samazinājusies, bet tirgus cena palikusi aptuveni iepriekšējā līmenī.
Šādu nekārtību nav citās lauksaimniecības nozarēs — daudzmaz sakārtotas ir piena, cūkgaļas un cukurbiešu iepirkuma cenas.
Piliens jūrā
— Līdz šim ir atklāti daži gaļas kontrabandas gadījumi, taču tas ir piliens jūrā. Kādi tam ir rezultāti? Neviens kontrabandists nav bargi sodīts, bet Valsts kasei “aiziet garām” miljoni latu par liela mēroga blēdībām.
Vai tas ir godīgi, ja gaļas pārstrādes uzņēmumi, kuriem ir liels apgrozījums un kuri strādā ar ievērojamu peļņu, nodokļos maksā ļoti mazas summas?
Latvijā liellopu gaļas iepirkšanas cena pēdējos trijos gados pazeminājusies par apmēram 30 procentiem, bet tirgū cenas pieaug, nevis sarūk.
Trijās nedēļās jānoskaidro patiesība
— Indulis Emsis uzdeva triju nedēļu laikā tiesībsargājošajām institūcijām noskaidrot, kā nezināmās izcelsmes liellopu gaļa mūsu valstī nokļūst. Šo darbu uzdots kontrolēt Finanšu policijas pārvaldes direktoram Jurim Timšānam. Premjers uzsvēra, ka gaļas tirgus Latvijā ne tikai jāsakārto, bet arī mums visiem jābūt pārliecinātiem, ka uzturā lietojam kvalitatīvu un zināmas izcelsmes gaļu.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka liellopu gaļas apritē var būt izveidota starptautiska krāpšanas shēma. Piemēram, kāds, it kā sūtot produkciju uz mazākattīstītākajām pasaules valstīm, saņem no Eiropas Savienības pienākošās eksporta kompensācijas, bet produkcija paliek Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Likumu aizstāv, kārtības nav
— Būtisku ieguldījumu nelegālo preču aprites kontrolē un izskaušanā veic muitas rīcībā esošais mobilais skeneris. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde pēta liellopu gaļas tirgu, analizē Latvijas informāciju un salīdzina to ar kaimiņvalstu informāciju. Pārkāpumu gadījumos šī instance ierosināšot krimināllietas. Ir laba sadarbība arī ar Pārtikas un veterināro dienestu.
Saietā Finanšu policijas pārvaldes direktors Juris Timšāns atzina, ka Latvijas tirgu un tieši gaļas tirdzniecību kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu pēta arī viņa vadītā iestāde. Gaļas aprites kontrolē no 1. februāra līdz 31. augustam veiktas 466 pārbaudes un 61 procentā gadījumu konstatēti pārkāpumi. Veikts arī 17 uzņēmumu nodokļu auditu, kā rezultātā valsts budžets papildināts par Ls 375 200.
Tic, ka gaļas tirgus uzlabosies
— Ceru, ka šīs tikšanās rezultātā liellopu gaļas tirdzniecībā kaut kas uzlabosies.
— Galvenais, ka Indulis Emsis ar patiesu interesi mūs uzklausīja un problēmu būtību saprata.
Tikšanās laikā norunājām, ka atbildīgās tiesībsargājošās institūcijas, lai konstatētu pārkāpumus, plānos aktivizēt pārbaudes, pastiprinās auditus, analizēs informāciju par gaļas iepirkumu, cenām un produkcijas piegādātājiem.
Atzinām arī to, ka ikvienā pagastā tomēr nepieciešams lauksaimniecības konsultants. Savlaik viņi jau bija, tad bez problēmām no katras Latvijas vietas Zemkopības ministrija varēja iegūt informāciju par lauksaimniekus interesējošajiem jautājumiem. Tagad, kad konsultantu visur nav, trūkst arī precīzas informācijas.
