Šodien Rīgā, Olimpiskajā sporta centrā, sākas Latvijas uzņēmēju, ražotāju un amatnieku dienas “Latvija piedāvā”, kas ilgs līdz
6. aprīlim. Uz tām devušies arī “Skrīveru saldumu” pārstāvji. Pagājušajā nedēļā izstādes ieskaņas pasākumā Rīgā, viesnīcā “Albert Hotel”, piedalījās arī “Staburags”.
Saulainā pēcpusdienā viesnīcas 11. stāvā plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus iepazīstināja ar dažiem izstādes “Latvija piedāvā 2014” dalībniekiem. Par omulīgu noskaņu gādāja uzņēmums “Aldaris”.
“Kleitas” gaismekļiem
Par Latvijā gatavotajām lampām “Staburagam” stāsta uzņēmuma “LaLampa” pārstāves Ieva Bišofa un Linda Dulmane. Aizsākums Latvijā gatavotu lampu idejai radies pirms vairāk kā četriem gadiem, bet 2010. gadā reģistrēts zīmols “LaLampa”. Pašlaik darbnīcā Juglā ir arī mazs salons, pamazām lampas izvieto veikalos, veidojas sadarbība ar dizaineriem un arhitektiem, kā arī pazīstamību panāk, piedaloties konkursos.
Lampu gatavošanā izmantotie materiāli ir kokvilna, lins, mākslīgā kažokāda, tapetes, koka un plastikāta detaļas, bet klienti bieži vien nāk ar savu materiālu. Lai ideja pārtaptu priekšmetā, piedalās arī metālapstrādes meistari ar elektriķa prasmēm un šuvējas. Viena no viņām ir Linda Dulmane, mācījusies apģērba šūšanas tehnoloģiju RTU, bet tikpat labi kā kleitas meitenēm izdodas uzšūt pa kādai “kleitai” arī lampām.
Latvju rakstuzīmes ir modē
Kristīne Plaude, veikala “M50” saimniece, stāsta, ka veikalā iegādājami vairāk kā 20 dažādu latviešu dizaineru un mākslinieku darinājumi: adījumi, tajā skaitā trikotāžas kleitas, sietspiedes tehnikā apdrukāti legingi, krekli, svīteri, uz kuriem attēloti latviski ornamenti — Austras koks, auseklītis, pērļošanas tehnikā tapušas rokassprādzes ar latvju spēka zīmēm, arheoloģiskajos izrakumos atrasto senlatviešu rotu kopijas, matu rotas un cepures, kleitas un svārki no vīriešu krekliem utt.
Vērojams
kūtrums
Erlens Kelle, viens no pasākuma un izstādes “Latvija piedāvā” organizētājiem, stāsta, ka šī izstāde ir kā turpinājums jau par tradīciju kļuvušajai “Ražots Latvijā”. Tā kā Rīga šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, jāizmanto izdevība pēc iespējas vairāk no Latvijas parādīt Eiropai un pasaulei. Interesi apmeklēt izstādi izteikušas delegācijas no Skandināvijas, Itālijas, Grieķijas, kā arī, iespējams, slavenā mača hokejā dēļ, arī no Kanādas.
Sadalot izstādes dalībniekus procentuāli, 60% ir amatnieki no reģioniem, pārējie — ražotāji un pakalpojumu sniedzēji. Organizētājiem, uzrunājot pašvaldības, aicinot vietējos meistarus piedalīties izstādē, daļa pašvaldību bija gatavas “ņemt zem sava spārna” vietējos amatniekus, ražotājus un piedalīties. Daļa pašvaldību nesagaidīja atsaucību no vietējiem iedzīvotājiem. Kā izskaidrojama šāda pasivitāte, ja izstādes stends principā ir apmaksāts, nav atbildes. Varbūt tā ir nepārliecinātība par savām spējām, kūtrums, bailes no pasūtījumu pieauguma un nespējas tos izpildīt. Sēžot uz vietas, nereklamējot sevi, uz izaugsmi nav, ko cerēt. Erlens atzīst, ka šī izstāde piecu gadu laikā ir viena no grūtāk organizējamām. ◆
