Pagājušais gads zemgaliešos vieš lepnumu gan par 10 izcilāko ainavu iekļaušanu Latvijas ainavu dārgumu elektroniskajā krātuvē, gan par paveikto daudzajos projektos to spodrināšanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
Pārlūkojot pērn pašvaldībās ieviesto un vēl ieviešanā esošo Eiropas Savienības dažādu finanšu instrumentu un pašu atbalstīto projektu sarakstu, nākas secināt, ka prāva to daļa vērsti uz reģionam nozīmīgu, sabiedrībā un ekspertu vidū augstu novērtētu ainavu izpēti, labāku apsaimniekošanu un pārvaldību kā šodienā, tā nākotnē. Vietējo iedzīvotāju, dažādu nozaru speciālistu, tostarp teritorijas plānotāju, prāts, zināšanas un praktiskā darba iemaņas fokusētas uz tādu ceļotāju vidū populāru ainavisku vietu kā Aizkraukles, Bauskas, Jelgavas, Mežotnes, Rundāles, Kokneses, Skrīveru, Saukas un Tērvetes attīstību.
Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) kopā ar partneriem Kurzemē un Ziemeļlietuvā ar ES pārrobežu sadarbības programmas atbalstu ķēries pie starptautiska tūrisma maršruta “Baltu ceļš” izveides un līdzās citiem ar zemgaļu un sēļu senvēsturi saistītiem objektiem, tajā iekļāvis Tērvetes un Mežotnes arheoloģisko kompleksu, kā arī Bauskas pili. Tikmēr pašā Bauskas pilī ar cita projekta atbalstu notiek lielā torņa jumta atjaunošana un mūru nostiprināšana, lai pēc pāris gadiem apmeklētājiem varētu piedāvāt jaunu pakalpojumu — Mūsas un Mēmeles sateces un Lielupes sākuma ainavas, kā arī pilsdrupu un to iekļaujošo vaļņu un bastionu apskati visu gadu. Vēl ZPR, ieviešot Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstīto projektu “Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā”, nodrošinās gan visa reģiona, gan Bauskas novada pašvaldības lokālā ainavu un zaļās infrastruktūras plāna izstrādi, aizaugušo ūdensceļu tīrīšanu Mūsā un Mēmelē, kā arī ainavas pilnveidošanu senā Vīna kalna apkaimē Rundāles novadā.
Savukārt Jelgavas pašvaldība vasarā ieviesusi ERAF atbalstītu projektu “Pils salas infrastruktūras attīstība tūrisma un veselības aktivitāšu veicināšanai”. Uzbūvēts iespaidīgs skatu tornis, veikta tā apkārtnes labiekārtošana, bet ar Jelgavas pils saimnieku — Lauksaimniecības universitātes — gādību turpinās slavenās arhitektūras pērles — pils — fasādes atjaunošana. Vēl Zemgalē, lai paplašinātu Rundāles pils vēsturiskās apbūves kompleksa starptautisko pazīstamību, stājoties amatā, nākamā direktore Laura Lūse plāno virzīt tā iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Interesanti, ka citu svarīgu ainavas pilnveides darbu starpā kompleksa austrumu pusē plānots izveidot augļu dārzu ar 19. gadsimtam raksturīgām šķirnēm, bet rietumu daļu iecerēts atvēlēt šķirnēm, kas audzētas hercoga Pētera Bīrona laikā.
Nelielas, bet būtiskas pārmaiņas vērojamas arī Daugavas ielejas ainavas kopšanā. Ar Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalstu biedrība “Zaļais pulss” Skrīveru dendroloģiskā parka teritorijā veikusi Kalnamuižas ezera, tā saliņas un tiltiņa izgaismošanu krēslas stundās. Aizkrauklieši sadarbībā ar Lauksaimniecības universitātes mācību spēkiem sākuši izstrādāt Daugavas ūdenskrātuves ainavu attīstības koncepciju un tematisku plānojumu, kura īstenošana ļaus Daugavas krastmalu padarīt pievilcīgu un viegli izmantojamu dažādām iedzīvotāju grupām. Savukārt Kokneses novada pašvaldība, piedaloties ERAF atbalstītā projekta “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā”, veic pilsdrupu pagalma bruģa un akas atjaunošanu, gatavo jaunu izglītojošu programmu šī tūrisma objekta apmeklētājiem, bet ar cita projekta atbalstu Kokneses parkā veiks dendroloģisko stādījumu novērtējumu un inventarizāciju, vienā no dīķiem ierīkos zudušā Pērses ūdenskrituma prototipu. ◆
