Par “Latvijas gada monētu 2012” atzīts pagājušajā gadā atkārtoti nokaltais mākslinieka Riharda Zariņa “Sudraba pieclatnieks”. Gada monēta tika noskaidrota sabiedrības aptaujā.
Jubilejas monētu “Sudraba pieclatnieks” laida apgrozībā pērn, sagaidot centrālās bankas un lata 90 gadu. “Sudraba pieclatnieku” kopējā tirāža bija 10 000 monētu, kas tika strauji izpirkta.
Jubilejas piecu latu monēta kalta, izmantojot oriģinālās 1929. gada galvanoplastikas formas, kas lietotas, šādu monētu kaļot 1929., 1931. un 1932. gadā.
Monētas mākslinieks Zariņš piecu latu sudraba monētas aversā lika Latvijas valsts lielo ģerboni, kura zīmējumu darinājis 1921. gadā, būdams Valstspapīru spiestuves pārvaldnieks, par pamatu ņemot grafiķa Vilhelma Krūmiņa (1891. — 1959.) projektu. Monētas reversam Zariņš izvēlējās latviešu tautumeitas tēlu kā tautas darba tikuma un ētiskās skaidrības simbolu. Tīkamā mākslinieciskā veidojuma un vērtības dēļ piecu latu sudraba monēta savulaik kļuva īpaši populāra. Tās galvenais tēls ieguva papildu simbolisku nozīmi — līdzīgu Mātei Latvijai Brāļu kapos un brīvības tēlam Brīvības pieminekļa smailē. Šo monētu dāvināja bērniem un bērnubērniem, glabāja un krāja nebaltām dienām.
Atjaunotā lata 20 gadu jubilejai veltīto pasākumu gaitā veiktajā sabiedrības aptaujā “Mana monēta” iedzīvotāji no 92 Latvijas jubilejas un piemiņas monētām visbiežāk norādījuši “Dzintara monētu”. Otrā biežāk nosauktā ir Latvijas 75 gadu jubilejai veltītā 100 latu monēta, trešā — “Laimes monēta”.
Eksperti par “Pārsteiguma monētu” nosaukuši mākslinieku Gunāra Cīlīša un Jāņa Strupuļa veidoto monētu “Millennium”, otrajā vietā ir “Dzintara monēta”, trešajā vietā — monēta “Rīgas Tehniskā universitāte”. Savukārt par mākslinieciski izcilāko atzīta “Latvijas monēta”, kuras autors ir Teodors Zaļkalns, bet ģipša modeli kalšanai pēc autora veidojuma sagatavojusi Ligita Franckeviča. Nominācijā “Iedvesmas monēta” otro vietu ieņem “Likteņa monēta”, bet trešo — monēta “Millennium”.
Kopš lata atjaunošanas Latvijas Banka izlaidusi 92 jubilejas un piemiņas monētas, kas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības — miniatūrs mākslas darbs, veltīts Latvijas vērtībām — notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm.
