“Esmu dāvana Latvijai pilngadības svētkos, bet mana nopelna tur nav,” saka Anna Šūmane no Aizkraukles pagasta. 18. novembrī viņa svin 70 gadu jubileju.
“Esmu dāvana Latvijai pilngadības svētkos, bet mana nopelna tur nav,” saka Anna Šūmane no Aizkraukles pagasta. 18. novembrī viņa svin 70 gadu jubileju.
Jubilāri satieku viņas ģimenes mājās Aizkraukles pagasta “Brīvniekos”. “Šajās mājās es ieprecējos,” saka Annas kundze. Viņas dzimtā puse ir Kaunatas pagasts Rēzeknes rajonā, bet kopš 15 gadu vecuma Anna dzīvo Aizkraukles pusē. “Bijām ģimenē pieci bērni, un kolhozu laikos mūspusē bija pavisam drūmi, tāpēc bērnu dēļ vecāki izlēma pārcelties uz vietu, kur būtu tuvāk skola, darbs,” stāsta Annas kundze. “Ģimenē esmu vecākais bērns, un arī tagad, kad vecāku vairs nav, pārējie aizvien turas ap mani.”
Annas kundzes darba gaitas ritējušas tikai Aizkraukles pusē. “Visu ciematu esmu dienās un naktīs izstaigājusi,” saka viņa. 36 gadus Annas kundze bija lopkopības pārraudze kolhozā, šo amatu pirms tam apguvusi speciālā skolā Rūjienā. Savulaik viņas pārraudzībā bija pat 13 lielāku un mazāku fermu, un darba bija diezgan. “Cits laiks bija. Lai gan bija grūti, tomēr cilvēkus vienoja lielāka kopības sajūta,” secina Annas kundze.
“Anna plus Jānis”
Darba gaitas jubilāri saveda kopā ar nākamo vīru Jāni. Tagadējā Aizkraukles pagasta teritorijā darbojās divi kolhozi — “Oktobris” un “Daugava”. Annas kundze atminas, ka tur, kur tagad plešas Aizkraukles pilsēta, bija lauki un fermas. Kad abus kolhozus apvienoja, zootehniķis Jānis kļuva par Annas kundzes priekšnieku. “Ilgi mums tas ieskatīšanās laiks vilkās, nebijām vairs tik jauni, kad apprecējāmies. Vīram tā bija otrā laulība,” stāsta jubilāre.
“Televīzijā demonstrēja reklāmu, kurā bija šāds teksts: “Anna + Jānis”. Smejamies, ka tā ir reklāma par mums,” joko sieva. Kopā nodzīvoti 36 gadi, Šūmaņu ģimenē izaudzinātas divas meitas Ilona un Ilze, bieži viesi vecvecāku mājās ir abi mazbērni.
Arī pensijā esot, “Brīvnieku” saimniekiem aizvien nākas darboties un strādāt, jo jāaprūpē sava saimniecība, gotiņas. “Tā laikam ir mūsu joma, ne ar ko citu neaizraujamies,” spriež saimniece. “Tā ir pierasts, un kaut kas jau cilvēkam jādara, citādi traks var palikt. Mašīnas mums nekad nav bijis, ar dārzkopību neaizraujamies, jo kur tad to izaudzēto liks.”
Visi labi
Par Annas kundzes skaistajiem svētkiem mums pavēstīja vairāki zvanītāji no Aizkraukles pagasta. “Jūs ziniet, mūsu Anniņai ir dzimšanas diena,” teica kāda kundze. Savējiem viņa aizvien, arī 70 gadu vecumā, ir Anniņa. “Tā laikam cilvēkiem vieglāk pateikt,” saka jubilāre. Taču sarunā viņa nevilšus pati atklāj tam precīzāku iemeslu: “Visi man labi, ar visiem satieku. Ar kaimiņienēm tiekamies kafijas pauzēs. Šajā mājā ilgus gadus sadzīvoja trīs paaudzes — vīra vecāki, mēs un bērni. Reiz dzirdēju atziņu: “Ja ir vīramāte, ir problēmas.” Es tam nepiekrītu. Manējā bija mājas labais gariņš, un 18 gadu mēs ļoti mīļi sadzīvojām.”
Gadi, kuri satrauc
Svētki ģimenei būs 18. novembrī. Nē, ne jau valsts svētkus šajās mājās svinēs, bet gan namamātes skaisto jubileju! “Manās mājās šie vienmēr bijuši svētki man, kaut gan allaž apsveikumos saskatu zemtekstu, jo cilvēki atgādina, cik īpašā dienā esmu dzimusi,” saka jubilāre.
Annas kundze dzimusi Skorpiona zīmē, taču teic, ka horoskopiem netic. “Kādā raidījumā dzirdēju: nedod, Dievs, sievietei piedzimt Skorpiona zīmē! Aizvien nevaru saprast, kas gan tajā tik slikts?” nopietni saka viņa.
Kā jūtas jubilāre? “Gadus nekad neskaitīju. Tagad satrūkos — jau 70! Kā nu būs?” atzīst Annas kundze. “Bērnība, jaunība atmiņā spilgti saglabājusies, liekas, viss bija tik nesen… Dzimšanas dienā gribu, lai visi radi un draugi labi jūtas. Dāvanas? Nu ko gan vecumā vairs vajag? Nekad neesmu pēc mantas tiekusies, tik vien gribējies, lai varam bērniem palīdzēt.
