Kad paplašināšanās Eiropas Savienībā “ienesīs” vispirms 75 miljonus iedzīvotāju, bet pāris gadu vēlāk — vēl 31 miljonu, radīsies nopietnas izmaiņas nodarbinātībā un darba tirgus struktūrā.
Kad paplašināšanās Eiropas Savienībā “ienesīs” vispirms 75 miljonus iedzīvotāju, bet pāris gadu vēlāk — vēl 31 miljonu, radīsies nopietnas izmaiņas nodarbinātībā un darba tirgus struktūrā. Šogad Eiropas Komisijas Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāts un Eiropas Sociālais fonds veikuši šo tendenču novērtējumu un prognozes savā pētījumā “Nodarbinātība Eiropā 2002”. Kādas prognozes tajā izteiktas Latvijai?
Tā kā galvenais nodarbošanās veids kandidātvalstīs ir lauksaimniecība un rūpniecība, paredzams, ka daudz vairāk strādājošo iesaistīs pakalpojumu sektorā. To veicinās gan iekļaušanās kopējā tirgū, gan konkurences palielināšanās, gan ienākumu pieaugums, kas radīs pieprasījumu pēc jauniem pakalpojumiem. Šajā ziņā vistuvāk ES modelim jau esot Ungārija, Igaunija un Latvija.
Šīs pārmaiņas prasīs kvalificētu darbaspēku. Eiropas Komisija paredz, ka bezdarbs augsti kvalificēto vidū izlīdzināsies un būs ļoti zems. Tas tikai tagad Baltijā esot virs 5%, tāpat kā Spānijā, Itālijā un Grieķijā. Nākotnē tas būšot tāpat kā pašlaik Ungārijā, Īrijā vai Nīderlandē — ap 1%.
Kaut pēc iestāšanās ES paredzama bezdarba samazināšanās, nākamajā — 2003. — gadā Bulgārijā un Polijā šis pavērsiens vēl neesot sagaidāms, bet Ungārijā — pat darbavietu skaita samazinājums. Baltijas valstīs prognozē pakāpenisku nodarbinātības pieaugumu.
Eiropas Padome Lisabonā pirms diviem gadiem kā sasniedzamu tuvāko mērķi noteica 70% nodarbinātības līmeni (no iedzīvotājiem darbaspējīgā vecumā, tas ir, no 15 līdz 64 gadiem). Tātad jāstrādā katriem diviem no trim. Ja paplašināšanās notiktu šodien, eksperti modelē, ka nodarbinātības līmenis no pašreizējā saruktu par 1,5% līdz 62,4%.
Kandidātvalstu atšķirība no ES ir lielais pensijas vecuma ļaužu (virs 65) skaits, kas strādā lauksaimniecībā, īpaši kā ģimenes strādnieki un pašnodarbinātie. ES strādā tikai 1% pensionāru, bet pie mums — 4%. Uz to savas vizītes laikā Latvijas Lauksaimniecības universitātē norādīja arī Francs Fišlers.
Kad Spānija 1986. gadā iestājās ES, lauksaimniecībā strādāja 16% nodarbināto (Latvijā — 13%), bet šodien Spānijā lauksaimnieku ir tikai 7%, jo nav pašnodarbināto un ģimenes strādnieku. Fermeriem lauku darbos vairs nevajag iesaistīt vecākus un citus ģimenes locekļus.
Latvija pērn bija vienīgā no kandidātvalstīm, kurā nodarbinātības līmenis pazeminājās, kaut gan darbavietu skaits palielinājās. Tas bija statistiskais kritums — gluži vienkārši palielinājās iedzīvotāju skaits darbaspējīgā vecumā. Toties 2003. gadā EK speciālisti Latvijā paredz ne tikai visaugstāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu, bet arī no visām kandidātvalstīm lielāko nodarbinātības līmeņa celšanos.
