Lai arī uzkrājumu līmenis Baltijas valstīs ir atšķirīgs, tomēr katrā no tām ir iedzīvotāji arī bez uzkrājumiem, un vidējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši mazs — liecina jaunākais “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas mēroga pētījums.
Baltijas valstu vidū visaugstākais uzkrājumu līmenis ir Igaunijā, bet viszemākais — Latvijā. Kopumā 78% Igaunijas, 61% Lietuvas un tikai 46% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņiem ir kaut nelieli uzkrājumi. Uzkrāto līdzekļu summas ir salīdzinoši nelielas visās trijās valstīs un vairumā gadījumu nepārsniedz 1000 eiro.
Vairums iedzīvotāju — 82 līdz 92% respondentu — visās trijās valstīs piekrīt tam, ka veidot uzkrājumus ir svarīgi. Kopumā iedzīvotāji, īpaši Lietuvā, vēlētos veidot lielākus uzkrājumus, tomēr nav tādu iespēju. Naudas trūkums norādīts kā galvenais uzkrājumu neveidošanas iemesls visās Baltijas valstīs. Tikai 21% Igaunijas, 15% Lietuvas un 12% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka varētu atļauties sākt krāt vai uzkrāt vairāk, nekā to dara šobrīd. Lietuvas iedzīvotāji arī mazliet biežāk nekā pārējo divu valstu iedzīvotāji dod priekšroku patēriņam — 13%, salīdzinot ar 6% Latvijas un 2% Igaunijas iedzīvotāju. Tajā pašā laikā apmēram puse iedzīvotāju (nedaudz mazāk Igaunijā) nožēlo savu pagātnes rīcību un vēlētos, lai būtu uzkrājuši vairāk.
Tomēr saskaņā ar pētījuma rezultātiem līdzekļu trūkums ne vienmēr ir galvenais iemesls uzkrājumu neveidošanai, un visās trijās valstīs ir izveidojusies noteikta sabiedrības daļa, kas uzkrājumus neveido un arī nevēlas to darīt nākotnē.
Lai gan visu triju valstu iedzīvotāji ir vienisprātis, ka patlaban galvenais iemesls veidot uzkrājumus viņiem ir “drošības spilvens” nebaltām dienām, citi krāšanas iemesli katrā valstī ir atšķirīgi. Lietuvieši salīdzinoši biežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, auto, mājokļa vai dažādu mājsaimniecības iekārtu iegādei, kamēr igauņi uzkrājumus vairāk veido mājokļa remontam vai bērnu vajadzībām. Latvieši salīdzinoši biežāk apgalvo, ka krāj vecumdienām — 21% respondentu, bet salīdzinoši retāk, ka veic uzkrājumus mājokļa iegādei — 6% no tiem, kam ir uzkrājumi, salīdzinot ar 10% Igaunijā un 15% Lietuvā.
Pētījumā arī konstatēts, ka visās trijās Baltijas valstīs galvenokārt izmanto salīdzinoši vienkāršus uzkrājumu veidus. Nelielas summas — līdz 300 eiro — uzkrāj skaidrā naudā mājās, summas līdz 1000 eiro — bankas kontos. Termiņdepozītus un ieguldījumus pensiju 3. līmenī izmanto lielākām naudassummām, līdz 3000 eiro, taču šīs uzkrājumu formas izmanto reti.
