Latvijā visretāk uzkrājumus veido lauku iedzīvotāji — aģentūrai BNS pavēstīja “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.
Viņa informēja, ka lauku teritorijās dzīvojošo vidū uzkrājumi ir tikai trešdaļai iedzīvotāju. Mazliet augstāks uzkrājumu līmenis ir Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās — tur uzkrājumus veido aptuveni puse iedzīvotāju. Savukārt vislielākais iedzīvotāju īpatsvars ar uzkrājumiem ir Latvijas mazpilsētās, kur uzkrājumi ir divām trešdaļām iedzīvotāju. Tomēr lielākajā daļā gadījumu uzkrājumu summa nepārsniedz 200 latu, un reti tā ir lielāka par 700 latiem.
“Tieši lauku teritorijās pašlaik ir zemākais ienākumu līmenis, daudzas ģimenes pārtiek galvenokārt no savas lauku saimniecības, tādēļ iespējas veidot naudas uzkrājumus ir ierobežotas. Savukārt mazpilsētās ir zemākas dzīvošanas izmaksas nekā Rīgā vai lielajās pilsētās, un, ja cilvēks strādā algotu darbu, arī iespējas veidot uzkrājumus ir lielākas,” sacīja Diāna Krampe.
Viņa arī pastāstīja, ka atbilstoši pētījumam visbiežāk nauda tiek glabāta bankas kontā un skaidrā naudā, pārējie krāšanas līdzekļi ir mazpopulāri gan pilsētu, gan lauku iedzīvotāju vidū. Tikai desmitā daļa, kam ir uzkrājumi, ieguldījuši tos fondos, akcijās vai pensiju trešajā līmenī (privātajos pensiju fondos).
