Rakstīt mani pamudināja “Staburaga” jautājums lasītājiem — vai deputātiem jāzina valsts valoda augstākajā pakāpē?
Rakstīt mani pamudināja “Staburaga” jautājums lasītājiem — vai deputātiem jāzina valsts valoda augstākajā pakāpē?
Kā var nerunāt latviešu valodā, ja jau kopš dzimšanas dzīvo Latvijā? Tādu nav mazums, arī es daudzus pazīstu. Šāds cilvēks neciena Latvijas valsti, kurā viņš dzimis un dzīvo. Es būtu laimīga, ja prastu vairākas valodas. Bauskā man ir pazīstama krievu ģimene, kādreiz dzīvoju viņiem kaimiņos. Kaimiņienei vīrs labi runāja latviski, viņa pati — dažus vārdus latviski, kādus krieviski, un tā mēs sarunājāmies. Es sapratu, ka viņa ciena Latviju un latviešu tautu. Centos viņai atbildēt krieviski. Šī krievu ģimene bija viesmīlīga un dzīvespriecīga. Viņi dalījās ar citiem un priecājās kopā ar mani, neskatoties, vai esmu latviete vai krieviete.
Dzīves laikā esmu nedaudz iemācījusies arī lietuviešu valodu, lietuviski teikto sapratīšu un nedaudz arī parunāšu, ja būs vajadzība. Šo valodu neesmu skolā mācījusies, bet kādreiz bērnībā kaimiņi bija lietuvieši, un tā vārds pa vārdam… Bērni ātri iemācās citu valodu.
Nevaru saprast, kā nav kauna teikt, ka deputātiem nav jāprot latviešu valoda? Kur tāds cilvēks dzīvo? Ja es aizbrauktu uz Krieviju, man tūlīt būtu jārunā krieviski, jo citādi nevarētu tur dzīvot, neviens mani nesaprastu. Kad sveštautieši attapsies? Daudzi nemaz necenšas mācīties un vēl ņirgājas par latviešiem. Lai brauc uz savu Krieviju, runā un dzied krieviski, cik patīk! Latvijā tā nevar!
