Cik liels ir Latvijas iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar ES valstīm?
Cik liels ir Latvijas iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar ES valstīm?
Iekšzemes kopproduktu (IKP) veido visu valstī saražoto preču un sniegto pakalpojumu kopsumma gada laikā. 2000. gadā Latvijā tas bija 4,3 miljardi latu vērtībā.
2001. gadā sasniegts IKP pieaugums par 7,6 procentiem. Tas Latvijas Finansu ministrijai viesa optimismu par valsts attīstības izredzēm, jo ir augstākais IKP pieaugums Centrālajā un Austrumeiropā. IKP kāpumu galvenokārt nodrošināja augstais rūpniecības (9%) un privāto pakalpojumu pieaugums (9,3%). Pasliktinoties ārējai ekonomiskajai videi, importa pieauguma tempi pārsniedza eksporta pieauguma tempus. Ministrijas izstrādātajā “Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijā 2003.—2007. gadam” 2002. gadā paredzēts 5% IKP pieaugums.
Eiropas Komisijas Ekonomikas un finansu ģenerāldirektorāts 2001. gada novembrī izstrādāja prognozi kandidātvalstu, arī Latvijas, attīstībai. Tajā minēts, ka ES ekonomisko tempu palēnināšanās ievērojami ietekmēs Latviju un ka tikai liels iekšzemes pieprasījums, palielināta tirdzniecība Baltijas valstu starpā un ar Krieviju var noturēt izaugsmes tempus. Būšot lielākas algas, bet ne vairāk darbavietu. Sabiedriskais finansējums pasliktināsies nodokļu (sociālā nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa) samazinājuma un Saeimas vēlēšanu rezultātā. Tāpēc Eiropas Komisijas vērtējumā šīgada iekšzemes kopprodukta pieaugums būšot mazāks nekā prognozē Latvijas valdība — 4,5%.
Visobjektīvākais ir rādītājs, cik daudz preču un pakalpojumu saražots uz vienu iedzīvotāju. Šajā ziņā Latvija ir viena no atpalikušākajām valstīm Austrumeiropā un visnabadzīgākā no ES kandidātvalstu desmitnieka, kas gatavojas iestāties ES 2004. gadā.
Ja saražoto IKP pārrēķina eiro, Latvijai ir tikai kādi 15% no ES vidējā līmeņa. Jāsaprot, ka ar iekšzemes kopprodukta pārkonvertēšanu no latiem uz eiro salīdzinājums būtu nepilnīgs. Par vienādu algu dažādās valstīs var nopirkt atšķirīgu daudzumu preču — vai tas būtu zemes īpašums, degvielas litrs vai maizes kukulītis. Pirktspēja ir atšķirīga. Lai dati būtu salīdzināmi, “Eurostat” ieviesis pirktpējas paritātes standartus (PPS), kurus aprēķina pēc vienādu preču groza izmaksām pret ienākumiem. “Eurostat” aprēķinājis, ka mēs par mūsu mazo algu Latvijā varam nopirkt divreiz vairāk nekā par tādu pašu naudu Eiropā… Tādējādi vispamatotāk ir apgalvot, ka Latvija savā attīstībā sasniegusi 30% no ES vidējā līmeņa.
Ja atceramies, ka 1996. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija tikai 25,9%. Lēnām sākam tuvoties ES līmenim, bet straujāka attīstība iespējama tikai ar Eiropas Savienības palīdzību.
