Pēc uzņēmēju domām, reputāciju visvairāk ietekmē uzticamība, produkts vai pakalpojums, kā arī personāls. Vienlaikus uzņēmēji ir pārliecināti, ka iespējā iegūt valsts un pašvaldību pasūtījumus reputācijai nav tik lielas nozīmes kā sakariem.
Komunikācijas un biznesa konsultāciju uzņēmuma SIA “Ēriks Matulis un partneri” veiktajā uzņēmēju aptaujā lielākā daļa respondentu — 16,9 procenti — pauda uzskatu, ka reputācija veido aptuveni 60 procentu no uzņēmuma vērtības. 15,4 procenti uzņēmēju uzskata, ka reputācija veido 40 procentu no uzņēmuma vērtības, savukārt 13,8 procenti uzņēmēju pārliecināti, ka reputācija veido pusi no uzņēmuma vērtības. Vairāk nekā desmitā daļa no aptaujātajiem jeb 12,3 procenti uzskata, ka reputācija veido pat 80 procentu no uzņēmuma vērtības. Savukārt par to, ka reputācijai ir maza nozīme jeb tā veido 10 procentu un mazāk no uzņēmuma vērtības, ir pārliecināti attiecīgi 3,1 un 7,7 procenti aptaujāto.
Pēc uzņēmēju domām, visvairāk reputāciju ietekmē uzticamība, bet sociālā atbildība norādīta kā viens no pēdējiem faktoriem, kas ietekmē reputāciju. Tāpat uzņēmēji uzskata, ka liela nozīme uzņēmuma reputācijā ir produktam un pakalpojumam, kā arī uzņēmuma finansiālajām iespējām un stabilitātei — akcentē komunikācijas un biznesa konsultants Ēriks Matulis.
Vērtējot uzņēmuma reputācijas nozīmi biznesa pelnītspējas nodrošināšanai, uzņēmēji atzīst, ka reputācija paaugstina iespēju pelnīt, bet tā vien negarantē uzņēmuma peļņu. Pēc uzņēmēju domām, reputācija nozīmē kvalitatīvu produktu un/vai pakalpojumu par saistošu cenu, uzticamu klientu servisu, ieinteresētu personālu, komunikāciju ar patērētāju, pozitīvu atspoguļojumu medijos, kā arī uzņēmēja godīgumu pret klientu un personālu. Tāpat uzņēmēji apzinās, ka labu reputāciju nav iespējams iegūt vienā dienā.
Vienlaikus daļa aptaujas dalībnieku uzskata, ka nav tiešas saistības starp Latvijas uzņēmumu spēju pelnīt un reputāciju. “Būsim reāli, Latvijā ir daudzas nozares, kurās reputācijai nav nozīmes, nozīme ir sakariem. Visās jomās, kur ir saistība ar pašvaldībām vai citiem valsts sektora uzņēmumiem, ir jāizdara kaut kas tiešām krimināls, lai tad mēra brālēns mainītu SIA nosaukumu, jo vecais ir sabojājis reputāciju,” paudis kāds aptaujātais uzņēmējs. Kāds cits uzņēmējs bijis vēl skaudrāks: “Valsts varas turētāji nav ieinteresēti labas reputācijas uzņēmumos, nebūs ko slaukt! “
“Lai pelnītu Latvijā, pirmkārt, jābūt labam produktam vai pakalpojumam par saistošu cenu. Reputācijai ir nozīme līdzvērtīga piedāvājuma gadījumā,” norāda kāds cits aptaujas dalībnieks. Pieredzējuši uzņēmēji uzsver, ka labu reputāciju nevar izveidot vienā dienā, bet par to ir jādomā, vēl pirms ir iestājusies kāda krīze, turklāt krīzes situācijas vieglāk ir pārdzīvot tieši uzņēmumiem ar labu reputāciju.
Daļa respondentu pauduši viedokli, ka Latvijā, kur lielākā daļa iedzīvotāju saskaras ar finansiālām grūtībām, bieži vien priekšroku dotot lētākajam piedāvājumam, neņemot vērā uzņēmuma reputāciju. Tajā pašā laikā aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka reputācijai ir liela nozīme darbinieku piesaistē, jo uzņēmumam ar sliktu reputāciju var nākties algās maksāt par 30—50 procentiem vairāk, lai nopietni profesionāļi vispār piekristu tajā strādāt — saka Ē. Matulis.
Aptaujā arī norādīts uz sabiedrisko attiecību un klientu apkalpošanas lielo nozīmi reputācijas veidošanā. Liela daļa aptaujāto uzskata, ka uzņēmuma reputāciju veido darbinieki, viņu ieinteresētība un lojalitāte. Pēc uzņēmēju domām, liela nozīme reputācijā ir publiski atrodamajai informācijai par uzņēmuma godīgi samaksātiem nodokļiem.
Aptaujā piedalījās vairāk nekā 100 uzņēmumu no tādām nozarēm kā informācijas tehnoloģijas, lauksaimniecība, vides zinātne, finanses un grāmatvedība, mārketings, sabiedriskās attiecības un mediji, tirdzniecība u. c. 56 % respondentu bija sievietes.
Sagatavoja Guntars Gūte
