Ministru prezidenta preses konferencē.
Ministru prezidenta preses konferencē
Ministru prezidents Aigars Kalvītis uz kārtējo tikšanos aicināja reģionālās preses pārstāvjus. Saņēmis apsveikumu dzimšanas dienā, viņš žurnālistiem pastāstīja par aktualitātēm valstī un atbildēja uz jautājumiem.
Jāattīsta ražošana
Aigars Kalvītis šoreiz žurnālistu uzmanību vērsa uz rūpniecības un ražošanas attīstību, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. “Latvija kļuvusi par tipisku pakalpojumu zemi, tāpēc ļoti svarīgi nākotnē radīt jaunas darbavietas, ražot produkciju, kuru var pārdot ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksportēt. Nozīmīgi ir palielināt uz ārzemēm vesto preču apjomu, jo Latvijā importa apjoms joprojām pārsniedz eksporta apjomu,” sacīja Aigars Kalvītis.
Viņš nesen viesojās šūšanas uzņēmumā Dobeles rajona Bēnē, kā arī uzņēmuma “Latvijas finieris” ražotnē Rēzeknē. Par redzēto uzņēmumos Ministru prezidents ir gandarīts, jo uzskata, ka jaunu ražošanas uzņēmumu atvēršana mazina depresiju reģionā un palielina tā ekonomisko aktivitāti. Kalvītis uzsvēra, ka ekonomikas attīstībā liela nozīme ir darba ražīguma celšanai. Jaunu modernu tehnoloģiju ieviešana gan parasti ir saistīta ar strādnieku samazināšanu uzņēmumā, taču ražošanas intensitāte un iespējas nopelnīt palielinās.
Kalvītis atzina, ka viņu neapmierina Ekonomikas ministrijas koordinētā Eiropas Savienības fondu naudas sadale pēc principa — kurš pirmais nāk, tas pirmais dabū. Viņš uzskata, ka šajā jomā kaut kas jāmaina, lai ieguldītā nauda dotu reālu labumu valsts ekonomikai.
Bezdarbnieku kursi neefektīvi
Žurnālisti interesējās, kur uzņēmumam ņemt strādniekus? Valstī bezdarbnieku netrūkst, bet tajā pašā laikā nav kas strādā. Kalvītis atzina, ka labu darbinieku trūkums ir viena no galvenajām problēmām, par ko ar viņu parasti runā uzņēmēji. Trūkst gan kvalificētu strādnieku, cilvēki arī negrib strādāt.
Interesants likās Ministru prezidenta piedāvājums mainīt speciālistu pārkvalifikācijas un apmācības sistēmu. “Vēlētos radīt sistēmu, kurā valsts finansiāli atbalstītu tos uzņēmumus, kuri rīko apmācības bezdarbniekiem, sagatavojot rūpniecībai un ražošanai nepieciešamos speciālistus. Tas būtu daudz efektīvāk, nekā dot naudu bezdarbnieku kursiem. Zinu gadījumu, kad cilvēks par valsts naudu apmeklējis vismaz desmit dažādu kursu, bet beigās tik un tā ir bezdarbnieks. Bieži vien nodarbinātības dienestā piedāvā apgūt tādas profesijas, kuras nav pieprasītas rūpniecībā un ražošanā. Manā skatījumā tieši uzņēmēji vislabāk zina, kādu profesiju pārstāvji viņiem ir vajadzīgi, tāpēc lietderīgāk atbalstīt uzņēmumus, kuri veiktu šo apmācību. Piemēram, uzņēmums “REBIR” Rēzeknē, kur nesen viesojos, pats par savu naudu apmāca strādniekus, taču to vajadzētu darīt valstij,” atzina Aigars Kalvītis.
Viesstrādnieki — drauds ekonomikā
Ministru prezidents domā, ka nebūtu par ļaunu uzņēmumos atjaunot arī jauniešu prakses vietas vasaras brīvlaikā, kas būtu vērā ņemams priekšlikums. “Firmas “Latvijas finieris” vadītāji man stāstīja, ka labprāt pa vasaru pieņemtu darbā praktikantus un būtu ar mieru viņiem maksāt par padarīto, taču Rīgas bērni nevēlas strādāt,” sacīja Kalvīša kungs. Viņš ar nostalģiju atcerējās astoņdesmitos gadus, kad darbaudzināšanas nolūkos rūpnīcās vasarā praksē pieņēma skolēnus. Viņus apmācīja un ļāva arī nopelnīt, līdz ar to jaunieši varēja iepazīt dažādu profesiju specifiku un izvēlēties, par ko kļūt nākotnē.
Žurnālisti jautāja, cik ilgi jāgaida, lai šīs tukšās darbavietas aizpildītu iebraucēji no citām valstīm? Kalvītis uzskata, ka Latvijā nedrīkst atļaut ievest viesstrādniekus, jo tas būtu drauds valsts ekonomikai. Tomēr preses pārstāvji zināja nosaukt uzņēmumus, kuros jau labu laiku strādā baltkrievi un lietuvieši.
Atbildība desmit gadu garumā
Valkas rajona laikraksta “Ziemeļlatvija” redaktore Ingūna Plūme pēc ceļojuma uz Sāremā salu, salīdzinot ceļus mūsu valstī un kaimiņzemē Igaunijā, jautāja, kāpēc Latvijā ceļu kvalitāte tik ļoti atšķiras no citu valstu ceļiem.
Kalvītis atzina, ka šīs Saeimas darbības laikā ceļu remontiem paredzēts divas reizes vairāk līdzekļu nekā iepriekš, taču darba apjoms palicis tāds pats. “Nav normāli, ka Latvijā ir visdārgākie ceļu remonti un būvniecība, bet kvalitāte ir salīdzinoši zema. Tas skaidrojams gan ar nesamērīgi augstajām remontdarbu un būvniecības izmaksām, gan arī nopietnas konkurences trūkumu. Ceļu būvētājiem vajadzētu uzņemties vismaz desmit gadu garantiju par savu darbu, lai tad, kad jaunuzbūvētais ceļš pēc diviem gadiem sabrūk, kā tas Latvijā jau reiz gadījies, būtu, no kā prasīt atbildību,” stāsta Ministru prezidents.
Māk atšķirt pelavas no graudiem
Vaicājām Ministru prezidentam, vai pirmsvēlēšanu maratons Latvijā jau sācies pa īstam? Kalvītis gan apgalvoja, ka viņš šo priekšvēlēšanu trakumu vēl nejūt un partijas viena otru ar dubļiem vēl neapmētā. Arī žurnālisti iemācījušies atšķirt pelavas no graudiem un par Saeimā un valdībā apzināti organizētiem skandāliem nemaz tik plaši neraksta, kā dažam varbūt gribētos. Lai gan visādi brīnumi notiek, piemēram, Darba likums, kuru Saeimā bez aizķeršanās izskatīja divos lasījumos, trešajā pēkšķi draudēja pārvērsties līdz nepazīšanai. Tomēr Kalvītis neaizmirsa paslavēt arī paša vadītās valdības labos darbos. Jo, lūk, policisti, skolotāji un medicīnas darbinieki, kuri vēl pirms kāda laika piketēja un aktīvi pieprasīja lielākas algas un pārstāvēto nozaru sakārtošanu, nu klusējot. Bet vai tas nozīmē, ka nozarē ieviesta kārtība?
