Aizvadīti vieni no gada skaistākajiem svētkiem — Līgo vakars un Jāņi. Vienmēr īpašs ir arī gatavošanās laiks tiem, kad jāsakārto un jāsapoš māja, lai viss ir kārtībā, ko cenšos darīt arī es. Savulaik ģimenē sējām sieru un cepām pīrāgus, tagad to darām retāk, jo daudz ko var nopirkt, un arī citas tradīcijas ar laiku mazinās. Tomēr svētkiem pošamies katru gadu, jo esmu arī Jāņa māte. Kad dēls piedzima, vecaistēvs ļoti gribēja mazdēlam vārdu Jānis, bet pārējie tik ļoti nē. Tomēr beidzot devām to viņam, un nesen dēls teica paldies par vārdu. Jānis latviešiem ir kas īpašs, turklāt saistās ar tik skaistiem svētkiem.
Arī šogad piedalījos Līgo svinībās Aiviekstes pagastā, kur biedrība jau otro gadu rīkoja siera degustāciju. Tā kārtējo reizi apliecināja, ka siera gatavošanas tradīcijas nezūd, jo atsaucība bija. Pašu sietie sieri vienmēr ir visgardākie, un tie var būt tik dažādi. Kopā ar senioru biedrības “Ābeļziedi” ansambļa koncertu, cienastu un dejām svētki izdevās jauki.
Viens no pasākumiem, ko sadarbībā ar pašvaldību biedrība rīko katru gadu, ir sacensības pļaušanā ar rokas izkaptīm. Pirmās jau aizvadītas Aiviekstes pagastā. Kā vienu no simtgadei veltītiem pasākumiem bijām iecerējuši Latvijas čempionātu pļaušanā, bet diemžēl Zemkopības ministrija to neatbalstīja. Pļaviņu novada dome bija gatava palīdzēt, bet valstij neatradās vēlme finansiāli atbalstīt šo pasākumu, kurš savulaik pulcēja tik daudz dažādu vecumu dalībnieku. Tā ir viena no mūsu tautas tradīcijām, kas jāgodā un jāturpina. Arī pašai ikdienā iznāk ņemt rokā izkapti, jo ir sava saimniecība, un ne visur var nopļaut ar tehniku.
Tā kā vieni paši nevaram tādu pasākumu sarīkot, nolēmām, ka jūlijā būs Pļaviņu novada atklātās sacensības pļaušanā un tajās piedalīsies arī vairāki iepriekšējo valsts čempionātu dalībnieki. Šie pasākumi nav tikai pļaušana vien, jo cilvēki satiekas, un tā ir iespēja būt kopā. Sadarbojamies ar senioru biedrību “Ābeļziedi”, un tās ansamblis vienmēr skaisti papildina pasākumu ar dziesmām. Tā ka tās ir ne tikai sacensības, bet iespēja cilvēkiem sanākt, padziedāt un pēc tam apsēsties pie viena galda. Tāda latviska kopā būšana.
Iecienītas ir arī ikgadējās sēņošanas sacensības, īpaši nakts pasākums. Tad nevajag ne skaistus tērpus, ne citādi gatavoties, lai piedalītos un gūtu labas emocijas. Vēlāk kopīgi baudām turpat vārītu zupu, un tā atkal ir laba kopības sajūta. Pēc tam no cilvēkiem ir tik labas atsauksmes un emocijas, kas dod spēku un iedvesmu iesākto turpināt, kā arī piedāvāt ko jaunu.
Arī šogad daba lauksaimniekus nelutina — pagājušajā gadā bija spēcīgas lietavas, bet šogad sausums. Tie, kuriem nav dārzu, noteikti priecājas par saulaino un sauso laiku, jo var atpūsties dabā, bet mēs ar cerībām gaidām laika ziņas. Strādāju ģimenes saimniecībā, un, tāpat kā citiem, arī mums ilgstošais sausums rada problēmas, jo jādomā par barības sagādāšanu lopiem un gaidāmo ražu. Zeme ir tik sausa, ka ar to nokrišņu daudzumu, kas bija, ir par maz. Kad beidzot sagaidījām lietu, teicu, ka jāiet laukā to izbaudīt. Jāņu dienā gan lija vairāk, un tas dod cerības.
Šogad agri ir siena laiks, jo citus gadus tikai pēc Jāņiem sāka pļaut. Jāsteidz lopiem sagādāt pietiekami daudz barības ziemai. Šādi neparedzēti apstākļi vienmēr liek pārskatīt un pārdomāt, kā saimniekot tālāk. Strādājot ar lopiem, jāraugās un jāplāno uz priekšu, jo dzīvniekiem ir savas prasības katru dienu. Domāju, laukiem aizvien ir nākotne, jo tur ir daudz jaunu cilvēku, kuri strādā un attīsta savas saimniecības. Arī tie, kuri iesākuši, strādās, jo viņiem tas ir dzīvesveids. Lai kaut kas būtu, visur vajadzīgs darbs, un lauki ir viena no iespējām.
Priecīgs notikums nesen bija tas, ka krustmeita atgriezās no Anglijas. Pastrādāja tur un nolēma braukt atpakaļ uz Latviju. Piekrītu, ka jauniešiem ir jāredz pasaule un jāgūst pieredze, tomēr Latvija mums ir vienīgā. Tāpēc ir labi, ka savu dzīvi cilvēki saista ar pašu mājām, īpaši, ja jāaudzina bērni. Nav jau citur nekas labāks vai skaistāks. Nākotne jāveido mums pašiem.
Būtiskākajām politiskajām norisēm ikdienā cenšos sekot līdzi. Aizvadītās nedēļas skaļākais notikums noteikti bija Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa aizturēšana. Tas viss man šķiet saistīts ar priekšvēlēšanu gaisotni. Šādi skaļi notikumi piesaista uzmanību tajos iesaistītajiem. Domāju, politikā jānotiek paaudžu maiņai, un tajā vairāk jānāk jauniem cilvēkiem. Tiem, kuri par deputātiem bijuši ilgus gadus, jāpaiet malā, jo viņi tur jau aizsēdējušies.
Turpinās pasaules kausa izcīņa futbolā. Tas nav mans iecienītākais sporta veids, bet šim notikumam tomēr pievēršu uzmanību, jo tas notiek tik augstā līmenī. Interesanti paskatīties, kas uzvar un kas zaudē. Viendien bija kaut kas noticis televizora pultij, un manējie jokojot jautāja, ko iesākšot, jo nevarēšot futbolu redzēt. Ziemas sporta veidi un peldēšana man tuvāki, bet, ja notiek tik nozīmīgi mači, skatos ar interesi, tāpat kā olimpiskās spēles.
Tuvojas arī Dziesmu un Deju svētki. Neviens no manas ģimenes tajos nepiedalās, un darba dēļ arī aizbraukt, visticamāk, nevarēs, bet patīkami paskatīties kaut televīzijā. Vispirms šie svētki nozīmīgi pašiem dejotājiem un dziedātājiem, kuri daudz mēģinājuši, piedalījušies skatēs, bet tie svarīgi arī mums katram, jo tās ir mūsu tradīcijas.
