“Paradoksālā Latvija” — vienas dienas braucienā ar šādu nosaukumu interesenti var gūt daudzas idejas, kā dažādot saimniekošanu laukos, kad, šķiet, ar tradicionālo vien ir par maz.
“Paradoksālā Latvija” — vienas dienas braucienā ar šādu nosaukumu interesenti var gūt daudzas idejas, kā dažādot saimniekošanu laukos, kad, šķiet, ar tradicionālo vien ir par maz.
Maršrutā pa Vidzemi kā apskates objekts ietverta strausu audzētava Cēsu rajona Mores pagastā. Pēc vairāk nekā stundas brauciena no Rīgas mūs jau sagaida zemnieku saimniecības “Salmiņi” saimniece Agija Urtāne.
Skaistumkaraliene būrī
Taču apmeklētāju interesi šeit saista ne tikai ziņkārīgie Āfrikas strausi. Kopš 2004. gada sākuma “Salmiņos” ir oficiāli reģistrēta savvaļas dzīvnieku kolekcija, kurā reģistrēts vairāk nekā 20 putnu sugu un šķirņu. Gan lauku cilvēkiem, gan pilsētniekiem te interesanti vērot eksotiskus putnus un retas mājputnu šķirnes.
Ja rīkotu putnu skaistumkonkursu, neapšaubāmi pirmo vietu iegūtu vainagdzērve. Šķiet, viņa apzinājās savu skaistumu un tā vien pozēja ekskursantu priekšā. Brīvā dabā cēlais putns, tāpat kā strausi, mitinās Āfrikā.
Vistas biksēs
Vistu audzētāji droši vien būtu pārsteigti par dekoratīvo vistu kolekciju. Te varēja apskatīt pērļvistiņas, sprogainās, zīda, Bramas, čabo un citas. Interesanta bija vistu ģimene, kura, šķiet, jau sagatavojusies ziemai un “ietērpta” garajās biksēs — kājas klāja bieza spalvu kārta. Būros apskatāmas arī gulbjzosis jeb sausknābes, mandarīnpīles, gaļas baloži, meža pīles, Tulūzas zosis, zelta un medību fazāni, pelēkā dzērve. Bija arī Indijas un baltie pāvi. Viņi gan izskatījās pavisam necili un apmeklētājus neiepriecināja ar krāšņajām astēm, jo nebijām atbraukuši īstajā laikā — viņiem bija spalvu maiņas laiks.
Sasmīdina balodi
Daudzi ekskursanti pēc gides stāstījuma autobusā ātrāk vēlējās apskatīt putnu viņa interesantā nosaukuma dēļ — smējējbalodis. Tiesa, to ieraudzījuši, viņi jutās vīlušies — parasts balodis, kurš nebūt neizskatījās tendēts uz jokiem. Un tomēr mūsu grupā viņam kaut kas šķita smieklīgs — pēkšņi viņš iesmējās kā cilvēks. — Jūs esat vieni no retajiem, kuriem izdevies dzirdēt viņu smejamies, — tā putnu dārza saimniece. Agijas kundze pastāstīja, ka viņas sapnis ir iegādāties smējējdzeni — kad tam uznākot luste smieties, viss ciems esot kājās.
Putnus nezog
Nesen laikrakstā “Ogres Ziņas” bija informācija, ka pēc ilgākas meklēšanas policijai izdevies aizturēt vīrieti, kurš jūnijā izdarījis zādzību putnu dārzā Lielvārdē. Izmantodams brīdi, kad eksotisko putnu dārzs bija nepieskatīts, viņš tajā ielauzies un nozadzis tikai vienu putnu — bronzas tītaru. Zaglis atzina, ka uz noziegumu viņu pamudinājis izsalkums. Tiesa, zaglis atvēris vaļā vairākus būrus, no kuriem putni aizbēguši un pazuduši. Putnu saimniekiem nodarīti materiālie zaudējumi 220 latu vērtībā. Aivars mēģinājis putnu par diviem latiem pārdot, kad tas neizdevies — nokāvis un apēdis.
Cēsu pusē gan cilvēki nav tik izsalkuši — putni līdz šim no ļaundariem nav cietuši.
Strausi — visdumjākie
Ornitologi izveidojuši putnu IQ — paipalas un strausi intelekta skalā ieņem viszemāko vietu. Visgudrākie ir vārnu dzimtas pārstāvji.
Vārnām, kraukļiem, žagatām pēc IQ seko piekūni, vanagi, dzeņi un gārņi. Kanādas profesors Lūiss Lefevrs no Monreālas izstudējis pēdējo 70 gadu ornitoloģijas žurnālus un radījis formulu putna ķermeņa un smadzeņu attiecībai.
“Ja jums ir mazas smadzenes, tad, jādomā, jums klājas labi. Jūs esat ne pārāk apķērīgs, vielmaiņas līmenis zems, toties ātri augat,” skaidro zinātnieks. Putnu gudrības pētījumus viņš sāka 1994. gadā.
Lai gan zinātnieka pētījums ne visai glaimojošs šiem putniem, tomēr arvien vairāk Latvijas zemnieku pievērsušies strauskopībai.
Agijas nākotnes prognozes gan visai pesimistiskas — pēc 50 gadiem mūsu laukos strausi vairs nebūšot nekāda eksotika, bet govs gan.
(Nobeigums sekos)
