Aizvadītajā nedēļā aktuālākais un laikietilpīgākais darbs bija gatavošanās uzņēmējiem veltītajam pasākumam, kas Koknesē norisinājās nedēļas nogalē. Kolēģe gatavoja prezentāciju, ko parādīt uzņēmējiem un pasākuma apmeklētājiem, par to, ko pašvaldība plāno šajā un nākamajā gadā paveikt uzņēmējdarbības, tūrisma jomas un attīstības veicināšanai un novada iedzīvotāju dzīvesvides uzlabošanai Koknesē, Iršos un Bebros. Paralēli veicam arī ierastos ikdienas darbus. Šobrīd noris darbs pie desmit lielākiem projektiem, ko paredzēts īstenot visā Kokneses novadā. Notiek vairāku tehnisko projektu izstrāde: gan lauku grants ceļiem — plānota aptuveni 24 kilometrus ceļa posma pārbūve visā novadā, gan Kokneses pilsdrupām — sienu konservācijai, pilsdrupu teritorijas labiekārtošanai; ceļu un pievadceļu pārbūvei rūpnieciskajā zonā līdzās Melioratoru ielai, kā arī iesākts darbs pie vairāku ēku siltināšanas un atjaunošanas projektiem. Tehniskie projekti izstrādāti krīzes centra “Dzeguzīte” ēkai Iršu pagastā, kā arī ēkai 1905. gada ielā 7, Koknesē, kurā ir pasts, bibliotēka.
Tie ir būtiskākie infrastruktūras darbi novadā saistībā ar ES fondu projektiem, bet paralēli strādā arī pie vairākiem mazākiem projektiem. Ikdienas darbs Kokneses novada domes attīstības nodaļai ir daudzveidīgs — projektu rakstīšana un dokumentācijas kārtošana, ziņojumu un lēmumu gatavošana domes sēdēm, publicitāte par projektiem. Par realizētajiem projektiem pārskati jā-
sniedz vēl piecus gadus pēc to īstenošanas. Kompetences ietvaros koordinējam projektu tehniskās lietas, rīkojam dažādus ar to saistītos pasākumus (uzņēmēju pasākums, biznesa ideju konkurss, loterijas organizēšana novada svētkos), pildām arī dažādas valsts iestāžu sūtītās aptaujas par pašvaldības darbu, uzņēmējdarbību, jauniešiem u. tml. — gada laikā vismaz piecpadsmit. Ik gadu organizējam arī iedzīvotāju aptauju, vismaz reizi gadā jāaktualizē attīstības programmā ietvertais pašvaldības paredzēto darbu un projektu plāns, jāveido ikgadējais pārskats par attīstības programmas īstenošanu. Sniedzam konsultācijas biedrībām, īstenojot projektus. Regulāri caurskatām un saskaņojam Ministru kabineta noteikumus un projektu atlases dokumentāciju saistībā ar ES fondu programmām. Tā ir tikai daļa no veicamā ikdienas darba. Darba ir daudz, tas ir dinamisks un dažāds — vienmuļības vai rutīnas te nav nevienu dienu. Saistībā ar darbu apmeklējam arī seminārus par projektu īstenošanas nosacījumiem, ko organizē Pašvaldību savienība, ministrijas, aģentūras. Ir gan klātienes, gan videosemināri — zināšanas papildina diezgan regulāri, jo jāseko līdzi aktuālajai ar ES fondu apguvi saistītajai informācijai.
Pagājušajā nedēļā Kokneses kultūras namā rādīja režisora Renāra Vimbas filmu “Es esmu šeit”. Šī filma Berlīnes 66. Starptautiskajā kinofestivālā konkursa programmā “Generation 14plus” saņēma jauniešu žūrijas galveno balvu — “Kristāla lāci’’. Filmu noteikti noskatīšos, jo tas Latvijas kino lauciņā ir liels sasniegums. Turklāt tēma mūsdienu sabiedrībai ir ļoti aktuāla — par latviešu meiteni, kura mēģina saglābt un nepārdot savas dzimtas mājas, lai dzīvotu un strādātu tepat — Latvijā. Manuprāt, aizbraucējus īpaši nosodīt nevajadzētu, jo kādam ir labi te, kāds jūtas laimīgs citur. Daudzi uztraucas par to, ka aizvien vairāk cilvēku aizbrauc strādāt un dzīvot uz citām valstīm, taču es domāju, ka situācija nav tik bezcerīga. Paraugoties apkārt, redzu daudz aktīvu, enerģisku jauniešu, arī uzņēmējus, kuriem Latvijā patīk, un viņi nebrauks projām. Arī man te patīk, Latvijā jūtos labi. Protams, ir daudz nekārtību, lietu, kas jāizlabo, jāpilnveido, jāsakārto, bet ir arī pozitīvas lietas — tikai tās jāprot saskatīt.
Eiropas kontekstā nevar nepieminēt to, kas satrauc ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju — islāmticīgo radikāļu terorakti.
Terorisms — pēdējā laikā par to iznācis domāt diezgan daudz. Arī pašai šonedēļ paredzēts brauciens uz Vāciju, bet tā īpaši negribu baidīties — nevajag sevī radīt paniku, jo nekad nevar paredzēt, kas, kur un kad var notikt. Pēc notikumiem Parīzē un Briselē Eiropa vairs nešķiet droša. Ja kaut kas līdzīgs notiek Grieķijā, Turcijā vai Pakistānā — tas šķiet ļoti tālu, bet terorakti Eiropā liek apjaust, cik tuvu mums tas patiesībā ir. Pēc nesenajiem notikumiem cilvēki kļuvuši piesardzīgāki, piemēram, ceļojot izvēlas viesnīcas, kas nav galvaspilsētas centrā. Domāju, ikvienam pašam jābūt piesardzīgam, jāizvērtē, kur dodas, cik tas ir droši. Labi, ka dzīvojam Latvijā, jo uzbrukumi pārsvarā notiek Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgākajās vietās. Kas arī vairāk izskanēs plašsaziņas līdzekļos — tas arī ir viens no teroristu mērķiem, tādējādi radot bailes iespējami lielākā daļā sabiedrības.
Pagājušās nedēļas sākumā vēl bija Lieldienu brīvdienu noslēgums, ko izmantoju, ceļojot pa Latviju. Manuprāt, mums ir ļoti daudz skaistu vietu, ko vērts redzēt. Šoreiz pabiju Kurzemē, Lībiešu krastā. Kopā ar vīru izbaudījām nelielu izbraucienu gar jūru ar velosipēdu no Kolkas uz Košragu un atpakaļ. Ceļš veda cauri mežam, senajiem lībiešu ciemiem — Vaidi, Saunagu, Pitragu. Ainaviskas vietas, par kurām vairāk varēja uzzināt līdzās takai izvieto-
tajos informācijas stendos, gan jūru — skaists un interesants ceļš, ir vērts izbaudīt. Pabijām arī pie Kolkas raga, kas, neraugoties uz to, ka vēl nav sākusies tūrisma sezona, bija kupli apmeklēts. Vēl šajās brīvdienās pirmo reizi devos uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Bija sajūta, ka tā ir pavisam cita pasaule: it kā turpat tuvumā ir Rīga — pāri Juglas ezeram redzi pilsētas namus, bet esi pilnīgi citā realitātē. Izstaigājot plašo muzeja teritoriju, tuvumā aplūkoju senās kurzemnieku, zemgaliešu, vidzemnieku un Latgales zemnieku sētas, senās lībiešu zvejas būdas. Īpaši interesanta un iespaidīga man šķita kroga ēka — nebiju domājusi, ka krogi tolaik bija tik lieli, bet, ņemot vērā, ka krogs vienlaikus kalpoja par ēstuvi, viesnīcu, atpūtas un satikšanās vietu, tas ir saprotams. Patīkami redzēt savu senču vēsturiskās dzīves vietas atainojumus realitātē.
