Latvijā vairāk nekā 36 000 privātpersonu ir tiesības glabāt vai nēsāt ieroci, bet oficiāli reģistrēti šaujamie pērn konstatēti vien četros noziegumos.
Latvijā vairāk nekā 36 000 privātpersonu ir tiesības glabāt vai nēsāt ieroci, bet oficiāli reģistrēti šaujamie pērn konstatēti vien četros noziegumos. Taču nelegālie šaujamieroči laisti darbā 94 noziegumos, kas ir krietni mazāk nekā 2002. gadā.
Šogad reģistrēti 54 862 ieroči, kas pieder fiziskām personām. 2003. gadā reģistrēto ieroču skaits bija vēl ievērojamāks — 55 540. Tās ir medību bises un karabīnes, pistoles un revolveri pašaizsardzībai, kā arī sporta šaujamieroči. Pašaizsardzības ieroču nēsāšanas atļauja ir 8521 privātpersonai. Likums atļauj vienlaikus nēsāt līdzi divus ieročus, tādējādi vairākiem pašaizsardzības ieroču īpašniekiem ir divi un vairāk šaujamo.
Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks Andris Sudārs stāsta, ka pēdējos gados ieroču īpašnieku skaits sarūk.
Tas saistīts ar jaunām likumu normām, kas stingrāk kontrolē ieroču apriti. 2003. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Ieroču aprites likums, kas šo jomu regulē jau saskaņā ar ES prasībām. Pieaugot turībai, Latvijas iedzīvotāji pašaizsardzībai biežāk izvēlas rietumvalstīs izgatavotās pistoles, piemēram, “Beretta” un “SIG Sauer”. Iepriekšējos gados populāras bija Krievijā ražotās — TT, Makarova sistēmas un Iževskas ieroču rūpnīcas pistoles un revolveri, stāsta policijas eksperts. Rietumvalstīs izgatavoto ieroču cenas, salīdzinot ar krievu ieročiem, atšķiras par vairākiem simtiem latu.
A. Sudārs uzsver, ka valstī niecīgu skaitu noziegumu izdara ar oficiāli reģistrētiem ieročiem. 2003. gadā tādi bijuši četri. Iepriekšējos gados — vēl mazāk. Pērn ar nelegāliem šaujamieročiem pastrādāti 94 noziegumi (2002. gadā — 155). 2003. gadā policija reģistrējusi 473 neatļautas šaujamieroču izgatavošanas, iegādes, glabāšanas un realizācijas gadījumus.
Kā iemeslu ieroču nēsāšanas un glabāšanas atļaujai cilvēki min bailes par savu drošību. Tomēr šie argumenti parasti ir nosacīti. Ja personai ir izteikti draudi, par to vajag ziņot policijai, nevis tūlīt censties iegādāties pistoli,” saka A. Sudārs. Viņš atklāja, ka policija ieroču atļaujas izsniegusi arī vairākām augstām valsts amatpersonām, kuras atsacījušās no miesassargiem un par savu drošību rūpējas pašas.
Rajonu policijas nodaļām katru mēnesi jāizskata vairāki iesniegumi ar lūgumu izsniegt ieroča atļauju. “Parasti cilvēki, pirms sāk kārtot visas atļaujas, noskaidro, kādas ir prasības un ierobežojumi. Tādēļ ļoti reti ir gadījumi, kad mēs šaujamieroču gribētājiem atsakām. Parasti policija atsaka atļauju, ja mūsu rīcībā ir ziņas, ka šis cilvēks varētu ieroci izmantot ļaunprātīgos nolūkos,” atklāj A. Sudārs. Bijuši arī gadījumi, kad uz cilvēku attiecas kādi likumā noteikti ierobežojumi, bet viņš uzskata, ka tie ir nepamatoti.
“Neatkarīgā Rīta Avīze”
