Latvijas Jaunatnes sporta centra rīkotajā konkursā Aizkraukles rajona sporta skola atzīta par trešo labāko valstī.
Latvijas Jaunatnes sporta centra rīkotajā konkursā Aizkraukles rajona sporta skola atzīta par trešo labāko valstī. Vieglatlētikas treneru konkursā visvairāk punktu ieguvis un piektais labākais Latvijā ir Mazzalves pamatskolas sporta skolotājs un treneris Zigurds Karols.
Katra gada noslēgumā Jaunatnes sporta centra speciālisti izvērtē Latvijas sporta skolu audzēkņu sniegumu vasaras sezonas vieglatlētikas sacensībās un veido desmit labāko sportistu sarakstu katrā šī sportaveida disciplīnā. Par iegūtu pirmo vietu piešķir 13 punktu, par otro — 10, par trešo — 8, par katru nākamo vietu — vienu punktu mazāk. Vērtē tikai A (vecākās) un B (vidējās) grupas sportistus.
Treneru vērtējums atkarīgs no punktu summas, kādu savāc viņa audzēkņi, kuri iekļuvuši labāko desmitniekā. Savukārt sporta skolas vērtējumu veido labāko treneru punktu summa.
Sporta skolu konkursā ieskaites punktus guva 40 mācību iestāžu, tas ir, aptuveni divas trešdaļas no visām Latvijas sporta skolām. Tāpēc trešā vieta valstī, ko ieguvusi Aizkraukles rajona sporta skola, vērtējama kā ļoti labs rādītājs. Aizkraukliešus apsteigusi tikai specializētā Rīgas vieglatlētikas un Ventspils sporta skola.
Treneru konkursā ieskaites punktus guva 142 treneri un sporta skolotāji. Konkursā piedalījās 12 treneru un sporta skolotāju arī no Aizkraukles rajona. Augstākajā — piektajā vietā — mazzalvietis Zigurds Karols, 11. — koknesietis Igors Lulle, 55. — aizkraukliete Irēna Vītola, 56. — jaunjelgaviete Vija Rudzīte, 57.—59. vietā — Brigita Krauze, 71.—73. vietā — slēpošanas trenere Ineta Vītola, 101.—104. vietā — koknesietis Viktors Ņuhtiļins, 105.—112. vietā — Seces pamatskolas sporta skolotājs Intis Stuglis, 123.—124. vietā — bebrēnietis Modris Vecumnieks un neretietis Imants Silavs, 127.—131. vietā — biatlonistu treneris Jānis Eiduks, 137.—142. vietā — bebrēnietis Visvaldis Kalniņš.
Labāko desmitniekā dažādos vieglatlētikas veidos Aizkraukles rajona sporta skolas audzēkņu vārdi minēti 65 reizes. Pirmajā trijniekā Latvijā, sasniedzot augstus rezultātus, 16 mūsu jauniešu.
Bet deviņi vieglatlēti vecumā no 14 līdz 17 gadiem pēdējos gados sasnieguši valsts rekordus dažādos vieglatlētikas veidos, galvenokārt mešanā. 16 gadu vecām meitenēm 3 kg smaga vesera mešanā Židrai Matukaitei 2002. gadā jauns rekords — 44,95 m. Labākais rezultāts Latvijā 4 kg smaga vesera mešanā — 34,02 m — pieder Dacei Čupalovai. Viņa to sasniedza aizvadītajā sezonā. Joprojām nepārspēts ir 1984. gadā Anitas Surikovas rezultāts 3 kg lodes grūšanā — 14,26 m. Tas gūts 15 gadu vecu meiteņu grupā. Šajā pašā vecuma grupā 2002. gadā Kristīne Grečuha sasniedza jaunu rekordu 3 kg vesera mešanā —43,45 m. Gadu vēlāk 4 kg smagu veseri viņa aizmeta 33,13 m tālu, tas arī ir Latvijas labākais rezultāts.
2002. gadā Oskars Telners sasniedza jaunu rekordu 5 kg smaga vesera mešanā 17 gadu veciem puišiem — 61,06 m. 16 gadu veciem sportistiem 110 metru barjerskriešanā rekords — 15,2 s, kas sasniegts 2000. gadā, pieder Edgaram Reķim, bet 6 kg smaga vesera mešanā (39,16 m) — Andim Skudrovam, arī sasniegts 2000. gadā.
