Rīt Latvijas Republikas dzimšanas diena. Tāpat kā pirms 89 gadiem zemi klāj balta sniega sega, bet Latvijas patriotu sirdīs valda pavasaris.
Rīt Latvijas Republikas dzimšanas diena. Tāpat kā pirms 89 gadiem zemi klāj balta sniega sega, bet Latvijas patriotu sirdīs valda pavasaris.
Pa šiem gadiem Latvijas dzimtu tēviem, dēliem un meitām nācies ar ieročiem rokās vairākkārt aizstāvēt savu dzimteni, tad izciest okupāciju, iet Golgātas ceļu, no kura daudzi neatgriezās, un atkal atgūt brīvību Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē, Latgalē.
Pagājušā gadsimta materiāli ir kā vēstures stunda, kurā redzam mūsu valsts sākumu. Lūk, ko 1938. gada 19. novembrī rakstīja laikraksts “Valdības Vēstnesis”:
“Pulksten 13. 30 Valsts prezidenta pilī, kur pāri seniem mūriem jau augstu pacēlies Triju zvaigžņu tornis, notika svinīga piemiņas plāksnes un dokumentu iemūrēšana torņa pamatos. Uz šo svinīgo aktu ieradās valdība, Rīgas pilsētas pārstāvji, būves vadība un strādnieki. Valsts prezidentu Dr. Kārli Ulmani sagaidīja pils pārbūves komisija ar ziņojumu. Pirms sudraba plāksnes un dokumentu iemūrēšanas Valsts prezidents uzrunāja klātesošos:
— Daugava, veldama savus ūdeņus uz Baltijas jūru, šķērso mūsu zemi, nevis dalīdama, bet vienodama Zemgali, Latgali, Kurzemi un Vidzemi. Šī zeme un jūra ir mūsu tautas liktenis. Tūkstošus gadu tās audzinājušas un rūdījušas mūsu tautas raksturu, būdamas neizsmeļams spēka avots mūsu tautai, tā ka mūsu tautai pietika spēka pārdzīvot visus piemeklējumus un grūtības, kurus varbūt bija liktenis viņai lēmis, bet uznāca tas arī pašu cilšu nesaticības dēļ. Mūsu zemi, arī jūras tuvumā un Daugavas krastos, apbūvēja paši latvieši un arī svešinieki, bet zeme bija latviešu. Tāpēc galu galā latvieši saņēma uzceltās pilis un arī šo pili, pie kuras mēs šodien esam pulcējušies īpatnā nolūkā.”
***
Par svētku svinēšanu pagājušajā gadsimtā vairākos tagadējos Aizkraukles rajona pagastos liecina fotogrāfijas no Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja fondiem.
