Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Rīgas birojs jūnijā rīkoja sešu dienu garu latviešu valodas apguves vasaras nometni sievietēm un bērniem, kas nesen pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. Iespēja apgūt valodu tika sniegta saistībā ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu “Drošība un tolerance – imigrantu veiksmīgas integrācijas priekšnosacījumi Latvijā”, un projektā tika aicinātas piedalīties Latvijā dzīvojošas sievietes no trešajām valstīm – valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā. Mācīties radoši un ārpus ierastās vides pieteicās 20 sieviešu un 10 viņu bērnu. Jaunjelgavas novadā viņas speciālistu vadībā ik dienu piecas stundas interaktīvās spēlēs apguva latviešu sarunvalodu un gramatiku. No mācībām brīvajā laikā sievietes bagātināja zināšanas par Latvijas dabu un vēsturi, apmeklēja kaimiņu novadus, tajā skaitā Kokneses pilsdrupas, Likteņdārzu. Tā kā nometne tika rīkota pirms Jāņiem, tai tika dots nosaukums “Saulgriežu nometne”, un dalībnieki apguva arī tautasdziesmas, Jāņu tradīcijas, mācījās pīt vainagus un gatavot sieru.
Izraut no apburtā
loka
IOM Rīgas biroja projektu vadītāja Gunita Ģēģere stāsta, ka nelikties ne zinis par cittautiešu iesaistīšanu mūsu sabiedrībā nozīmētu veicināt sabiedrības šķelšanos, dažādu iebraucēju atsvešinātību vienam no otra. Ir svarīgi sniegt atbalstu un tādējādi sekmēt cittautiešu pozitīvu attieksmi pret valsti, kas ir svarīgi tās izaugsmei un labklājībai.
Pēc veiktajām aptaujām tika secināts, ka sievietēm integrēties ir grūtāk. Galvenokārt tas saistīts ar to, ka pēc pārcelšanās uz Latviju sievietes dzīvo mājās – audzina bērnus un rūpējas par mājsaimniecību. Iemesli tam ir dažādi – mājas valstī izdotā diploma (piemēram, ārsta) neatzīšana kādā no potenciālajām darbavietām Latvijā, tas, ka iegūtā profesija Latvijā nav pieprasīta, u. c. Lielākais šķērslis iesaistei sabiedrībā ir valodas barjera. Rezultātā sievietes kļūst par mājsaimniecēm, audzina bērnus un nonāk kā apburtā lokā, no kura izeju var rast, sākot ar valodas apguvi.
Zināšanas rada
pārliecību
“Saulgriežu nometnes” Jaunjelgavas novadā dalībnieces latviešu valodas apguvi sākušas IOM Rīgas birojā janvāra beigās. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā, un katras nodarbības ilgums ir 1,5 stundas dienā. Skolotājas ir pieredzējušas darbā ar cittautiešiem un ar novecojušām metodēm, kā vārdu “iekalšana” un vienkāršu tekstu tulkošana, nenodarbojas. Valoda tiek apgūta interaktīvi – mācību procesā ir svarīga apmācāmo iesaiste un aktivitāte.
Izveidotas deviņas dažādu zināšanu līmeņu (A1, A2, B1, B2 un C) grupas, katrā aptuveni 15 līdz 20 sieviešu. Projekta dalībnieces ar interesi apgūst latviešu valodu un ir motivētas nokārtot valodas eksāmenu. Apgūstot valodu A2 līmenī, cilvēkam ir pietiekamas zināšanas, lai varētu brīvi sarunāties par ikdienišķām tēmām. Liela daļa apmācāmo izvēlas zināšanas padziļināt, apgūst arī B un C līmeni, kas paver ceļu darba tirgū. No 150 sievietēm, kas šogad apmeklēja IOM Rīgas biroja rīkotos latviešu valodas kursus, valsts valodas prasmes pārbaudi, kas nav obligāta, kārtot pieteikušās 72.
Daudzas projekta dalībnieces Latvijā dzīvo pavisam neilgu laiku un pirmo reizi apmeklē latviešu valodas kursus. Piecus mēnešus ilgie kursi ir snieguši pārliecību un palīdzējuši pārvarēt valodas barjeru. Projektās tiek sniegta iespēja mācīties bez maksas, mācīties gribētāju ir ļoti daudz un pat pārsniedz projektā plānoto cilvēku skaitu. Savukārt, ja interese par šādu nodarbību apmeklēšanu rastos ārpus Rīgas dzīvojošām sievietēm, IOM Rīgas birojs mēģinātu rast iespēju segt ceļa izdevumus.
Jaunpienācēji
motivētāki
IOM Rīgas birojs integrācijas projektus realizē kopš 2010. gada, un šis ir jau ceturtais projekta posms. Par projekta popularitāti liecina skaitļi. Pirmajā projekta posmā iesaistījās 25 dalībnieces, tagad projektā iesaistījušās jau 150 sieviešu.
Priekšroka līdzdalībai projektā ir sievietēm, kuras uz Latviju pārcēlušās nesen, pēdējo piecu gadu laikā. Otrs nosacījums – dalībniecēm jābūt trešo, tātad ne Eiropas Savienības, valstu pilsonēm. Tas nozīmē, ka latviešu valodu mācās un runāt sākušas sievietes no tuvām un tālām valstīm. Projektā piedalās kolumbietes, argentīnietes, bet lielākais interesentu skaits ir no bijušās Padomju Savienības valstīm – Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Gruzijas, Armēnijas, Komi u. c. Iemesls pārcelties uz Latviju visbiežāk ir laulība ar Latvijas pilsoni. Latvija ir saistoša arī tādēļ, ka te cilvēki runā krieviski un ir viegli uzsākt dzīvi.
Neliela daļa, ap 13%, integrācijas kursu apmeklētāju Latvijā dzīvo ilgstoši, galvenokārt tās ir nepilsones, kuras vēlas papildināt valodas zināšanas. Viņu apmācībai reizumis jārod jaunas metodes un jācenšas pārvarēt valodas barjeru, lai beidzot sāktu runāt latviski arī ārpus mācību klases. Novērots, ka tiem, kas nesen pārcēlušies uz Latviju, motivācija mācīties valodu un interese par valsti ir daudz lielāka. Viss ir jauns un interesants, latviešu valoda šķiet eksotiska.
Ik sestdienu uz valodas
kafejnīcu
Integrācijas kursu apmeklētājiem māca ne tikai valsts valodu, bet iepazīstina arī ar sabiedrisko dzīvi, kultūru, vēsturi. Apmācības kursi ietver Operas, teātru, muzeju apmeklējumus, lai iegūtās zināšanas lietotu praktiski. Tiek rīkotas interešu pēcpusdienas, kurās dalībnieces pārējiem prezentē savas prasmes, piemēram, māca gatavot savus nacionālos ēdienus, darināt rokdarbus vai pat veikt masāžu. Lieliska mācību metode ir latviešu valodas kafejnīca, kas notika ik sestdienu IOM Rīgas birojā ANO namā Pils ielā 21. Apmeklēt kafejnīcu tika aicinātas gan kursantes, gan visi interesenti, kas gatavi veltīt laiku, lai nepiespiestā gaisotnē pie kafijas tases parunātu latviski par dažādām iepriekš sagatavotām tēmām. Daudzi kafejnīcas apmeklētāji atzinuši, ka tieši šāds valodas apguves veids palīdzējis pārvarēt barjeru un licis atmest kaunu runāt, devis drosmi nebaidīties no pieļautajām kļūdām. Vēl tika sniegta iespēja valodu mācīties kopā ar bērniem. Nereti apgūto vārdu krājumu lieto tikai apmācību laikā, bet, atgriežoties ģimenē, pāriet uz dzimto valodu. Bērni, kuri skolā vai bērnudārzā bieži vien valodu apgūst ātrāk un labāk, ir arī skolotāji ģimenē. Kursos vecāki mācījās kopā ar bērniem, viens otram palīdzēja, un tādējādi latviešu valoda kļuva par ģimenes valodu.
Latvieši grēko
nerunājot
Par lielāko traucēkli valodas apguvē ārzemnieki, piemēram, krievi, nosauc latviešu nevēlēšanos runāt savā valodā. Jau pēc pirmajām dialogā pamanītajām kļūdām viņi pāriet uz krievu valodu, nevis palīdz un izlabo teikto. Īpaši “grēko” veikalu personāls. Iespēja bieži vien iztikt tikai ar krievu valodas zināšanām ir otrs kavējošs faktors latviešu valodas apguvē.
Viena no kursu apmeklētājām ir Ksenija Riženkova. Dzimusi Penzā Krievijā, mācījusies par sporta skolotāju, bijusi trenere bērnu basketbola klubā Maskavā. Atbrauca uz sacensībām Latvijā un iepazinās ar puisi, kurš arī aizrāvās ar basketbolu. Latvijā dzīvo četrus gadus un valodu apguvusi C (augstākajā) līmenī. Viņa atzīst, ka bez kursiem latviešu valodu iemācīties ir grūti, jo ir nepieciešams skolotāja atbalsts un regulāras mācības. Turklāt mājās ar vīru pārsvarā runā krieviski, tāpēc nepieciešama vide, kur praktizēt valodu. Atbalstu sniedz vīramāte, kas ar Kseniju runā tikai latviski. Par grūtāko valodas apguvē viņa saka: “Grūtākais ir runāt, atcerēties, kādas vārda galotnes kad jālieto. Latviešu valodā ir daudz krievisku vārdu, tāpēc man nav tik grūti kā paziņai no Spānijas. Kursabiedrenei, kas atbraukusi no Mongolijas, jālieto divas vārdnīcas, vienlaikus mācoties arī krieviski.” Lai latviešu valodas zināšanas uzlabotu ikdienā, Ksenija labprāt ieklausās apkārt runājošajos, ņem vērā padomus un neiebilst, ja labo viņas teikto.
***
Raksts tapis saistībā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja realizēto Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu “Drošība un tolerance – imigrantu veiksmīgas integrācijas priekšnosacījumi Latvijā, IV posms” (nr. IF/2012/1.a./5).
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (75%), valsts budžeta līdzekļi (25%). Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Starptautiskā Migrācijas organizācija.
