Kopš pērnā gada septembra Latvija uz laiku kļuvusi par vācietes Karolīnas Vēberes mājām.
Kopš pērnā gada septembra Latvija uz laiku kļuvusi par vācietes Karolīnas Vēberes mājām. Viņa mācās Skrīveru vidusskolas 11. klasē. Četros mēnešos jauniete labi apguvusi latviešu valodu un var brīvi sarunāties latviski.
— Kā nokļuvi Latvijā?
— Jau sen gribēju braukt mācīties uz ārzemēm, bet nevarēju izlemt, uz kurieni. Sākumā domāju par Dienvidameriku, taču tad kādas organizācijas vadītājs man teica: “Brauc uz Latviju, tur ir forši!”. Tas palīdzēja izlemt, tāpēc esmu Latvijā.
— Vai te pavadīsi ilgu laiku?
— Gadu. 11. klasi pabeidzu Vācijā, Latvijā tajā mācos otrreiz. Drīkstēju mācīties arī nākamajā klasē, bet izvēlējos tādu variantu, jo gribu 12. un 13. klasē mācīties dzimtenē. Tajās programma ir sarežģīta, negribas izlaist. Vācijā lielākoties vidējo izglītību apgūst 13 gados.
— Kāda ir atšķirība apmācības sistēmā?
— Latvijā jāapgūst vairāk mācību priekšmetu, arī obligāto. Vācijā vairāk var izvēlēties. Arī mācību stunda tur ir par piecām minūtēm garāka, bieži ir stundu bloki — 90 minūšu mācāmies vienu mācību priekšmetu. Sākumā krasi izjutu, ka stundas ir par īsu. Lāga nespēj koncentrēties, kad tā jau beigusies.
— Te tevi sagaidīja arī sadzīviskas pārmaiņas?
— Ģimenē esmu vienīgais bērns, bet Latvijā uzreiz ieguvu divas māsas (Karolīna dzīvo Anitas un Jāņa Ostrovsku ģimenē — aut.). Tagad ģimenē esam seši, vēl vecāmāte. Ir interesanti, man patīk dzīvot tik lielā saimē. Mani šokēja bargā ziema. Es taču nebraucu uz Sibīriju, bet gan uz Latviju! Te ir tik auksti, pie tāda klimata neesmu pieradusi, jo pie mums ziemā ir ap nulle grādiem. Interesants arī noteikums, ka lielā salā nav jāiet uz skolu. Vācijā mācības atceļ, ja ir siltāks par plus 27 grādiem.
— Latvijā tavas sekmes nav pasliktinājušās?
— Mazliet ir. Līdzīga mācību programma, kā apguvu Vācijā, ir bioloģijā un fizikā, tur grūtību nebija, bet vēsturē un ekonomikā vēl tagad neko nesaprotu. Sākumā latviski zināju tikai dažus vārdus, piemēram, labdien, luksofors. Piedalījos stundās un neko nesapratu. Tikai informātiku, bioloģiju un krievu valodu apguvu individuāli, skolotāji iedeva grāmatas vācu valodā. Zinu arī angļu valodu, tajā pārsvarā sarunājos ar vienaudžiem.
— Kā tik īsā laikā varēji iemācīties latviešu valodu?
— Speciāli neko nemācījos, tikai klausījos stundās un mācījos no vienaudžiem. Tagad jūtos daudz brīvāk, varu sarunāties un izteikties latviski. Dažus vārdus nesaprotu, bet tiem nekautrējos paprasīt skaidrojumu.
— Esi atradusi arī interesantas ārpusskolas nodarbības?
— Sešus gadus Vācijā apguvu klavierspēli, turpinu to mācīties Aizkraukles mūzikas skolā. Dziedu arī Aizkraukles novada ģimnāzijas kameransamblī.
— Vai Latvijā iegūti arī labi draugi?
— Četri mēneši ir pārāk īss laiks, lai tiktu pie labiem draugiem, bet daži man ir. Sākumā ļoti baidījos, vai varēšu te iedzīvoties. Klasē mani uzņēma labi, draugi bieži viesojas arī manās mājās.
— Kas vēl tevi te pārsteidza?
— Tas, ka cilvēki daudz uzturas ārā, arī vēlu vakaros jaunieši sastopami uz ielas. Vācijā tā nav, cilvēki vairāk uzkavējas mājās. Biju patīkami pārsteigta, ka jauniešiem svarīga mūzika un ka tik daudzi mācās mūzikas skolā. Skolā tā savādi un reizē interesanti šķita, ka visi — mazie un lielie — mācās vienuviet. Vācijā no 1. līdz 4. klasei mācās atsevišķā skolā.
— Vai, braucot šurp, daudz zināji par Latviju?
— Tikai to, ka tā ir viena no Baltijas valstīm un tās galvaspilsēta ir Rīga. Kad paziņoju, ka braukšu mācīties uz Latviju, radi bija pārsteigti. Viņi domāja, ka izvēlēšos kādu eksotiskāku zemi.
— Nenožēlo savu izvēli?
— Nebūt nē, jo te ir interesanti. Zinu, ka, atgriežoties Vācijā, citādāk uztveršu daudzas lietas un priecāšos par to, kas kādreiz likās pats par sevi saprotams. — Ko šobrīd uzskati par savu lielāko ieguvumu te pavadītajā laikā?
— Latviešu valodas prasmi. Domāju, ka nākotnē varētu studēt baltu valodas, pamats tam jau ir. Arī daudzie no jauna iepazītie cilvēki ir mans ieguvums. Atgriežoties Vācijā, turpināšu darboties projektos, kuri koordinē jauniešu studijas citās zemēs. Ieteikšu vienaudžiem braukt uz Latviju, tas ir tā vērts.
