25. janvārī Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga Rīgas pilī tikās ar reģionālo masu saziņas līdzekļu žurnālistiem.
25. janvārī Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga Rīgas pilī tikās ar reģionālo masu saziņas līdzekļu žurnālistiem. Prezidente pauda savu nostāju valsts valodas jautājumā un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.
NATO uzņems tikai vienu
Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga izklāstīja, kāpēc uzņēmusies iniciatīvu atcelt vēlēšanu likuma prasību deputātiem prast latviešu valodu augstākajā līmenī. Viņa uzsvēra, ka tas ir svarīgākais jautājums, kas valstij būtu jāsakārto līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām un novembrim, kad Prāgā lems, kuras valstis uzņemt NATO. Uz jautājumu, vai NATO tiešām vajag paplašināties, saņemta atbilde: “Jā, šoreiz vismaz vienu valsti uzņems.” Valsts prezidente teica:
— Tikai vienu, bet ir desmit kandidātvalstu! Tas nozīmē sīvu sacensību. Tāpat arī iestāšanās Eiropas Savienībā. Tās vēstnieks uzsvēra, ka Latvijai ļoti rūpīgi jādomā par savas attīstības kapacitāti. Arī par to, cik Latvija, uzņemta ES, gatava izmantot visu, ko piedāvā, priekšrocības un līdzekļus.
Paši drošību nevaram garantēt
Savu nostāju par iestāšanās nepieciešamību NATO un ES prezidente pauda un paskaidroja strikti:
— Vai mēs varam garantēt, ka neiznāk kā Latvijas pirmajai brīvvalstij, ka iebrauc ar tankiem? Iestājoties NATO aliansē, tā garantē — ja kāds uzbrūk mums — tad visai aliansei. Tas ir spēcīgākais militārais spēks pasaulē, kurš garantēs drošību. Latvijai tas ir būtiski. Kā gan citādi varam drošību garantēt? Ja mēs šajā paplašināšanās raundā paliekam ārpus alianses, Latvijai būs ļoti grūti. Latviešu tautai tā būs smaga traģēdija, liels risks.
Lai iestātos NATO, jāatbilst tiem noteikumiem, kas aliansē valda. Tā aizstāv galvenās vērtības: brīvību, demokrātiju, vienotību. Valstīm, kuras vēlas iestāties, jāpierāda, ka tās šīm vērtībām atbilst, gatavas respektēt un pielāgot savu likumdošanu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Valstis, kurās būs augsta korupcija, kuras nespēj demokrātiski darboties, paliks aiz svītras. NATO dalībvalstīm tas būs politisks lēmums: vai varam sūtīt savus dēlus no Oklahomas, Portugāles vai Turcijas viņus aizstāvēt, ja kas notiks? Līdzīgi ar ES, kura, soli pa solim paplašinājusies, glabā savas tradīcijas un vērtības. Pusgadsimtu tajā notikušas sarunas, debates, strīdi, vienošanās un samierināšanās, lai uzceltu šo kopīgo ēku. Mums jāpierāda, ka varam nostāties blakus.
Vēlēšanu likums ar prasību par valsts valodas prasmi augstākajā līmenī varētu būt nopietns šķērslis iestājai NATO. Ja jau esi pilsonis un izpildījis visas prasības, lai pilsonību iegūtu, vēlreiz tas nav jādara, — saka prezidente. — Valsts valoda jāprot, deputātam tajā jārunā, par to šoreiz nav runa, bet gan par liekām vēlēšanu likuma prasībām.
1934. gadā pieņemts Saeimas kārtības rullis, kurā noteikts, ka Saeimā jārunā latviešu valodā. Viss jau ir izdarīts un likumu grāmatās ierakstīts. Šis pants vēlēšanu likumā nav juridiski vajadzīgs.
Pazemot negrasās
Latvijas vēlēšanu likuma prasību pasaulē traktējot kā aizspriedumus pret dažām iedzīvotāju kategorijām kā nevēlēšanos pieņemt demokrātiskus lēmumus. Vaira Vīķe—Freiberga uzsvēra, ka ar šo prasību mūs jau neviens negrasās pazemot, tieši otrādi — gatavi sadarboties, uzņemt savā saimē, priecājas par mūsu progresu:
— Latvijā latviešu valoda ir un paliks vienīgā valsts valoda. Vai mēs varam atļauties vēlēšanu likumā svītrot punktu, kas mums liek citu acīs izskatīties slikti, iedod rungu ienaidnieka rokās, ļauj nomelnot, sakot, ka neesam demokrātiska valsts, ka tāpēc mūs nevar uzņemt NATO?
Likuma izmaiņas neparedz
Prezidente atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.
— Minējāt, ka Latvijai jāiestājas NATO, lai mūs varētu aizsargāt. Kas ir iespējamie ienaidnieki?
— Tie, kuri Latviju vēlas izmantot kā placdarmu komerciālām interesēm. Tā var būt jebkura valsts, kurai kaut kas tāds ienāktu prātā. Vēsturē tādas ir bijušas no dažādām debespusēm.
— Ja vēlēšanu likuma prasība šķiet diskriminējoša, vai tad nevajadzēs atcelt arī prasību krieviski runājošajiem pilsoņiem, jo arī viņi teiks: jau esmu Latvijas pilsonis, kāpēc vēl jāpierāda valsts valodas prasme?
— Runa ir par divām dažādām dzīves sfērām. Vēlēšanu likums saistīts ar tiesisko, politisko: piedalīties vēlēšanās un tikt ievēlētam. Tā ir svarīgākā politiskā demokrātiskas valsts vērtība. Jūs runājat par sadzīvi, un to reglamentē citi likumi: valsts valodas likums un dažādi Ministru kabineta noteikumi. Tajos grozījumus neviens neparedz. Tie vienīgi varbūt nav pietiekami stingri. Pilsonības un valodas likumu neviens negatavojas mainīt.
— Cilvēki baidās, vai nepiekāpsimies arī pilsonības likumā, vai nemīkstinās prasības?
— Neviens tādas negrasās veikt. Kad stājos amatā, trešajā dienā pēc pilsonības likuma pieņemšanas sūtīju to atpakaļ, lai sakārtotu atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Latviju uzaicināja stāties ES tikai tāpēc, ka šis likums bija sakārtots. Cits jautājums, vai tas nevainojami darbojas arī dzīvē.
Korupcija jāapkaro kopīgi
— Viens no priekšnoteikumiem, lai iestātos NATO un ES, ir apkarot korupciju. Kā to izdarītt, ja dažkārt žurnālisti atmasko ierēdņus un deputātus, tomēr prokuratūra to neievēro un lietas neizskata?
— Nākamajos sešos mēnešos mums jāspēj pierādīt, ka mazliet sekmīgāk un efektīvāk cīnāmies ar korupciju. Viens no paraugiem varētu būt, ka es kā Valsts prezidente Ģenerālprokuroram Maizīša kungam lūdzu veikt pārbaudi Ludzas reģionālajā prokuratūrā par atbildīgās amatpersonas atbilstību amatam, ņemot vērā, ka no 19 izvirzītajām prasībām par kontrabandā iesaistītajiem 17 tiesā nenonāca, bet kaut kur nozuda. Man tas likās nenormāli.
— Vai ir iespēja valsts valodu nostiprināt Satversmē?
— Tas jau ir izdarīts. Latviešu valodu kā valsts valodu garantē Satversmes ceturtais pants.
— Šobrīd aktualizējies jautājums par cittautu īpašvārdu atveidi latviešu valodā. Kādas ir jūsu domas šajā jautājumā?
— Esmu ar šo problēmu saskārusies sava vārda rakstībā ārzemēs. Nokārtojot eksāmenu skolā, vajadzēja pierādīt savu personību, jo vienā dokumentā ierakstīts “Vīķis”, citā — “Vīķe”. Dramatiska situācija, jo vajadzēja meklēt personu, kas mani pazīst un apliecinātu, ka esmu viena un tā pati persona. Cilvēkam tas ir ļoti būtiski, jo personas vārds ir viņa identitāte, daļa no personības. Ceru, ka mūsu valodnieki to progresīvi atrisinās.
Frakcijas baidās riskēt
— Kāpēc nespējāt pārliecināt Saeimas frakcijas par atbalstu jums vēlēšanu likuma grozījumos?
— Tur nav nekā slēpjama. Vēlēšanu gaidās katra partija vēlas iegūt sev lielāku vēlētāju pulku. Ja jūtams, ka šis tik vajadzīgais grozījums vēlēšanu likumā rada emocijas, tas var būt riskanti. Rodas iespaids, ka tautai prasa atsacīties no valsts valodas kā sarunvalodas Saeimā, bet iedziļinoties tā tas nav.
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga uzsvēra, ka latviešu valoda jāmāca, un viens no priekšnoteikumiem ir izglītības sistēmas sakārtošana.
