Kārtējā Rāmavas lauksaimniecības izstādē, kuru piecu dienu laikā apmeklēja ap 14 tūkstošu cilvēku, zemnieki varēja ieraudzīt jau pierastas lietas un arī šo to interesantu, Latvijas lauku cilvēkam neierastu.
Kārtējā Rāmavas lauksaimniecības izstādē, kuru piecu dienu laikā apmeklēja ap 14 tūkstošu cilvēku, zemnieki varēja ieraudzīt jau pierastas lietas un arī šo to interesantu, Latvijas lauku cilvēkam neierastu.
Viens no Aizkraukles rajona zemniekiem Jānis Dzenis, kuru “Staburags” satika Rāmavā, atzina, ka izstādi apmeklējot regulāri, bet neko jaunu neesot pamanījis. Protams, bijis šis tas jauns tehnikas stendā, laba Latvijas šķirņu zālāju un kartupeļu sēkla, bet to jau var nopirkt katrā kārtīgā pavasara gadatirgū.
Piekrist “Kalnavotu” saimniekam tomēr negribu, jo, papētot izstādes dalībnieku piedāvājumu rūpīgāk, atklājās daudz interesantu un Latvijas lauksaimniekiem neierastu lietu.
Bet varbūt briežus un vēžus?
Latvijā arvien vairāk zemnieku sāk nodarboties ar netradicionālo lauksaimniecību. Semināros pieredzējuši zemnieki un lauksaimniecības speciālisti stāstīja par briežu dārzu veidošanu, dzērveņu plantāciju ierīkošanu, vēžu un šinšillu audzēšanu. Vienmēr pilnā semināru norises telpa liecināja, ka interese par šīm lietām ir liela. Starp citu, šinšillas audzē arī Aizkraukles rajonā. Par to stāstīsim kādā no nākamajiem “Staburaga” numuriem.
Varbūt audzēt olīvas? SIA “Kurzemes sēklas” piedāvāja iegādāties olīvkociņu par pieciem latiem. Eiropas Savienība olīvu audzētājus atbalsta. Bet varbūt iegādāties austersakni, kaut ko vidēju starp pastinaku un melnsakni? Skandināvi to labprāt pērk par 30 — 40 santīmiem kilogramā. Olīvas Latvijā izaudzēt būs grūti, bet austersakni pie mums veiksmīgi audzēja jau divdesmitajos gados.
Dārgāks nekā stikls
Siltummīlošiem augiem vajadzīga laba siltumnīca. Te nu ar samērā jaunu produktu Latvijas tirgū izvēršas kāda firma, kura piedāvā šūnu polikarbonātu — triecienizturīgu daudzsieniņu materiālu. Tas ir ugunsdrošs, ar augstu siltumizolāciju un gaismas caurlaidību, loksnes viegli locīt. Taču tas ir arī dārgāks nekā stikls, trīs reiz divi metri liela siltumnīca izmaksā ap 700 latu. Toties materiālam ir desmit gadu garantija. Latvijā ir pāris dārzeņaudzētāju, kuri šo materiālu jau pārbaudījuši praksē.
Bez aršanas tomēr nevar
Tā kā laiks izstādes dienā bija slikts, lija lietus un brīžiem sniga slapjš sniegs, laukumos novietoto tehniku apskatīt bija grūti, neiespējami vērot arī tehnikas paraugdemonstrējumus. Bija jāsamierinās ar videoierakstiem. Pie tālrāžiem dažādu tehnikas tirgotāju stendos pulcējās zemnieki, komentējot ārzemju ražojumu lietderīgumu Latvijā.
Nespeciālistiem interesanta varēja likties augsnes sagatavošana sējai bez aršanas. Pieredzējuši zemkopji atzina, ka tas der tikai ārzemēs, laukos, kur nav nezāļu un zeme viegla kā pūciņa. Latvijas zemnieks tomēr ievēro vecās labās tradīcijas un pavasarī zemi sagatavo arot. Kā citādi zemē iestrādāt zaļmēslojumu? Tie, kuri pavērojuši citzemju lauksaimnieku darbu atzina, ka arī aizrobežu zemkopji tomēr izvēlas aršanu.
Lielo tehnikas tirgotāju vidū pamanījām arī aizkraukliešus. Firma “LM Tehnika” piedāvāja tehniku mazdārziņu kopšanai — aršanai, frēzēšanai, kultivēšanai, vagošanai, stendā bija arī minitraktoriņi un pļaujmašīnas.
Kaimiņi satiekas Rīgā
Firmas direktors Jānis Liepiņš stāsta, ka izstādes laikā šo to pārdevuši, bet galvenais — sevi parādījuši un citus apskatījuši. “Katru gadu pavasarī un rudenī dodamies uz Rāmavu reklamēt savu preci. Otro gadu piedalījāmies arī izstādē Ķīpsalā, taču to ar plašo piedāvājumu Rāmavā pat salīdzināt nevar. Izstāde palīdz iegūt informāciju par to, kas notiek Latvijā, ko jaunu piedāvā. Šogad, piemēram, plašāks nekā citus gadus bija zirglietu piedāvājums,” saka Liepiņa kungs.
Izstādēs aizkraukliešiem gadījušies arī kuriozi. Bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēki interesējušies par iespējām iegādāties mazdārziņu kopšanas tehniku, bet, kad sākuši taujāt, kur pārdevējus meklēt, izrādījies, ka gan pircējs, gan pārdevējs dzīvo gandrīz vai blakus. Bet, lūk, jāaizbrauc uz Rīgu, lai abi satiktos!
