Vasaras izskaņa Pļaviņu novada kultūras centra jauniešu deju kolektīva
“Daugaviņa” dejotājiem un vadītājai Inetai Reiterei bija iespaidiem
bagāta. Viņi piedalījās I starptautiskajā folkloras festivālā “World
Wide” Pulavu pilsētā Polijā.
Koncertu maratons
Festivāla
galvenie organizatori bija no dziesmu un deju ansambļa “Grześ”. Tajā
piedalījās dejotāji no dažādām pasaules valstīm — Polijas, Turcijas,
Meksikas, Bulgārijas, Latviju pārstāvēja “Daugaviņa” no Pļaviņām. Viņi
Polijā pavadīja gandrīz desmit dienu, uzstājoties dažādos koncertos ne
tikai Pulavos, bet arī citās apriņķa pilsētās — Nalenčovā, Stenžicā,
Zamoscā, Opoles apriņķa Lubelskē. Dažkārt vienā dienā notika pat vairāki
koncerti. Kopumā “Daugaviņa” šajā festivālā rādīja astoņas savas dejas.
Vienu dienu viņi pavadīja arī Varšavā.
Deju kolektīva
“Daugaviņa” vadītāja Ineta Reitere teic, ka šādi koncertbraucieni
dejotājiem, neapšaubāmi, dod lielisku pieredzi, kā arī iespēju parādīt
sevi un savu valsti, redzēt citu sniegumu. Prieks par saviem dejotājiem,
kurus visi novērtēja atzinīgi.
Šādā koncertbraucienā ārzemēs
lielākā daļa “Daugaviņas” dejotāju bija pirmo reizi. Daniels atzīst, ka
pirmais iespaids par Poliju viņam ir labs. Iepriekš šajā valstī bijis
tikai garām braucot, bet tagad varēja apskatīt vairāk, jo koncerti bija
dažādās vietās un pēc tiem arī ekskursijas. Daniels teic, ka
iepatikušies poļi, kuri ir draudzīgi un atsaucīgi. Savukārt Rainers
sadraudzējies ar turku kolektīva dalībniekiem.
— Skaisti! — par
braucienu saka Rūta. Interesanti bijis redzēt citus kolektīvus, lai gan
nebija daudz laika vērot to sniegumu, jo festivāla norise bija ļoti
spraiga. Krāšņo tērpu un temperamentīgo deju soļu dēļ Rūtai un arī
pārējiem ļoti iepatikās Meksikas dejotāju priekšnesumi.
— Arī mūsu
tērpi izcēlās un atšķīrās no pārējiem kolektīviem. Tie gan ir diezgan
biezi, un Polijā tobrīd valdīja pamatīgs karstums, tāpēc daudzi mums
vaicāja, vai tajos nav karsti, — stāsta Rūta.
Visi lec polku
Violeta
teic, ka paticis viss, jo bijuši gan koncerti, gan ekskursijas, kurās
gids visu izstāstījis un parādījis interesantākās vietas.
— Pēc
viena koncerta pie mums pienāca sieviete, kura savulaik dzīvojusi Rīgā.
Latviski viņa maz vairs prata, bet pateica, ka mīlot mūs, un visus
apskāva. Tas bija mīļi, — saka Violeta.
Katrs kolektīvs arī
citiem mācīja savas dejas. Latvieši aicināja uz polku, “Plaukstiņpolku”
un “Oiru”, kas visiem ļoti patikusi. Interesanti bija mācīties arī citu
tautu dejas. Paula stāsta, ka viņai bija iespēja apgūt meksikāņu ritmus.
Tie vairāk ir moderno deju stilā, kādas dejo ballītēs, un padevies tīri
labi. Tagad būtu interesanti arī “Daugaviņas” repertuārā iekļaut vairāk
kādu citu tautu dejas.
Zirņi garšo
Dzīvojuši skolā un beigās
jau saukuši to par savām mājām. Jaunieši stāsta, ka tā ir krietni
lielāka nekā Pļaviņās, bet ar mazākām tehnoloģiskajām iespējām. Toties
skolā ir peldbaseins. Turklāt, tāpat kā Pļaviņās, arī tajā skolā šovasar
remontēja stadionu. Ēdieni bijuši garšīgi, lai gan tradicionālo poļu
virtuvi nav daudz baudījuši.
Festivālā notika arī nacionālie
vakari, kurā katras valsts kolektīva priekšnesuma laikā bija jāprezentē
tās nacionālie ēdieni. Pļaviņiešu delegācija visus cienāja ar zirņiem,
speķi, rudzu maizi un ķimeņu sieru. Pļaviņu novada kultūras centra
direktore Astrīda Davidova atzina, ka šim ēdienam bija liela piekrišana —
spējuši tik likt šķīvjos. Pat kāds turku tautības pārstāvis neatturējās
no kārdinājuma pagaršot zirņus.
Lai arī visas dienas bijušas
ļoti saspringtas, jaunieši atraduši brīvo laiku, ko pavadīt kopā ar citu
kolektīvu pārstāvjiem. Vairāk ar meksikāņiem un poļiem, jo tie bija
viņu vienaudži. Jauni draugi pļaviņiešiem tagad ir dažādās valstīs. Vai
pēc festivāla beigām gribējās mājās? Jaunieši vienā balsī teic, ka nē!
Lai arī bija jau augusta beigas, par mācībām neviens pat neiedomājās.
Atbraukšana gan visus ātri atgriezusi realitātē…
Pļaviņieši jau saņēmuši uzaicinājumu uz nākamo festivālu, kas notiks pēc diviem gadiem.
