Pēc ilgām pārdomām valdība vienojusies par telekomunikāciju uzņēmuma — SIA “Lattelecom” — privatizācijas variantu, kas paredz “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” akciju maiņas darījumu ar Skandināvijas koncernu “TeliaSonera”.
Pēc ilgām pārdomām valdība vienojusies par telekomunikāciju uzņēmuma — SIA “Lattelecom” — privatizācijas variantu, kas paredz “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” akciju maiņas darījumu ar Skandināvijas koncernu “TeliaSonera”.
Vēstule ar izdevīgo piedāvājumu skandināviem vēl tikai taps, un par to, vai “andele” notiks, pagaidām spriest pāragri. Ja no “TeliaSonera” šādam maiņas darījumam tiks saņemta pozitīva atbilde, Privatizācijas aģentūrai sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru uzdos sagatavot attiecīgos normatīvos dokumentus, un darījums varēs sākties.
Lai arī vienošanās panākta, vienprātības šajā jautājumā valdībā nav joprojām. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzsver, ka akciju maiņas darījumā konstatētas vairākas juridiskas pretrunas. Turklāt 500 miljonu vietā, ko varētu iegūt pilnībā pārdodot uzņēmuma akcijas, valsts iegūtu tikai 270 miljonu latu. Bet varbūt labums no Ekonomikas ministrijas piedāvātā varianta vienkārši “neieripos” pareizajās kabatās?
Pie mums jau sen neviens nebrīnās par valstij neizdevīgām miljonus vērtām afērām, no kurām labums atlec vairāk vai, visbiežāk, mazāk redzamām personām. “Lattelecom” privatizācija šķiet tīšām samudžināta tiktāl, lai tautai tā arī nekļūtu skaidrs, kāpēc īsti pelnošs uzņēmums jāpārdod.
Kāds varbūt teiks, ka fiksētajiem telekomunikāciju tīkliem nav nākotnes — tā pieder bezvadu datu pārraides tehnoloģijām. Un tomēr šobrīd lielākā daļa informācijas tiek pārraidīta tieši pa “Lattelecom” piederošajiem tīkliem. Tas, kura īpašumā nonāks šie tīkli, arī izlems, cik daudz mēs maksāsim par mūsdienu dzīves lielāko ērtību — iespēju ātri sūtīt un iegūt nepieciešamo informāciju. “Lattelecom” vēl ilgi būs kā vista, kas katru dienu dēj pa zelta oliņai. Varbūt šai “vistiņai” tomēr vajadzēja palikt valsts pārziņā?
