Sabiedrību uztrauc ne tikai tas, ka valsts solīto pabalstu vecākiem bērna kopšanai var arī nepalielināt.
Sabiedrību uztrauc ne tikai tas, ka valsts solīto pabalstu vecākiem bērna kopšanai var arī nepalielināt. Vēl svarīgāk būtu paaugstināt ar nodokli neapliekamo minimumu darbiniekam un viņa apgādībā esošai personai, arī bērnam, lai kompensētu inflācijas radītos zaudējumus.
Šobrīd mēs dzīvojam it kā apburtā lokā. No vienas puses, katastrofāli pieaug dzīves dārdzība, no otras — dzīves dārdzības pieaugums dod valstij papildus līdzekļus, un rezultātā fiskālais pārpalikums valsts budžetā šī gada četros mēnešos vien ir 50 miljonu latu. Tātad tauta pamatoti varētu cerēt uz valsts atbalstu, lai inflācijas pieaugums nepalielinātu nabadzību valstī un nepazeminātu mūsu dzīves līmeni.
Tikko aktivizējušās arodbiedrības un sākušas vēstuļu akciju, prasot Saeimai un valdībai jau šogad paaugstināt ar nodokli neapliekamo minimumu līdz pusei no minimālās algas. Un arī tad tas būs daudz zemāks nekā mūsu kaimiņvalstīs. Latvijā šobrīd neapliekamais minimums ir Ls 21 mēnesī, Igaunijā — Ls 59,22, Lietuvā — Ls 57,13. Ar ko gan mēs būtu sliktāki nekā citi baltieši? Tik dramatiski zems neapliekamais minimums vairo nabadzību un samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Lasītāji mums jautā — kas tad īsti ir neapliekamais minimums? Finanšu ministrija atzīst, ka “neapliekamais minimums pēc būtības ir ienākumu daļa, kurai minimālā līmenī ir jānodrošina personas eksistencei nepieciešamie līdzekļi”. Bet ko tautas vairākums saņem šobrīd? Pērn neapliekamais minimums bija tikai 22,5 procenti no pilna iztikas minimuma, bet šogad — tikai 26,25 procenti no minimālās algas.
Kopš ar nodokli neapliekamā minimuma ieviešanas 1994. gadā inflācija sasniegusi 107,6 procentus, un to, ko 1994. gadā varēja nopirkt par latu, šobrīd var iegādāties tikai par 2,07 latiem. Vienlaikus neapliekamais minimums ir nevis paaugstināts, bet pat par 6,7 procentiem samazināts.
Tie it kā ir sausi skaitļi, taču visuzskatāmāk rāda sabiedrības patieso situāciju, kad nabagie paliek arvien nabagāki, bet bagātie — turīgāki. Ja tauta pati neko nedarīs, lai pieprasītu valdībai dzīvi uzlabot, neviens cits nepalīdzēs. Kaut arī pensijas indeksēs un pat par vairāk nekā 5 latiem, kā paredz labklājības ministre Dagnija Staķe, paliks milzīga tautas daļa, kurai līdz pensijai vēl jānodzīvo, saņemot minimālo algu. Un, nepalielinot ar nodokli neapliekamo minimumu, ar šādu algu izdzīvot nevarēs, jo cenas visam pieaug un turpinās augt.
