2014. gads varētu būt pirmais tiešām reālais termiņš, kad Latvijā varētu ieviest eiro. Jāatgādina, ka iepriekš noteiktie termiņi bija 2008. un 2010. gads, taču tie izrādījās nereāli, jo mūsu valstij tā arī neizdevās iekļauties Māstrihtas kritērijos, proti, finanšu rāmī, kuram ir jāatbilst valsts ekonomikai, lai tā varētu pretendēt eiro ieviešanai.
Maiņa bankās vai pastā
Lai izdotos sagatavoties eiro ieviešanai Latvijā, Finanšu ministrijas paspārnē ir izveidota Eiro grupa. Tās vadītāja Dace Kalsone informē, ka eiro ieviešanas mērķim ir izveidotas piecas darba grupas ar konkrētiem uzdevumiem katrai no tām.
Pirmā no tām ir valsts administrācijas darba grupa — tā ir atbildīga par normatīvo ietvaru, par to, lai normatīvie akti tiktu konverģēti atbilstoši tām prasībām, ko ir nepieciešams ievērot, esot eirozonā. Svarīgi, lai mūsu galvenie likumi atbilstu noteiktām prasībām eiro ieviešanas brīdī. Šī pati darba grupa strādā arī pie eiro ieviešanas likumprojekta. “Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka Latviju, lai uzņemtu eirozonā, vērtēs ne tikai atbilstoši Māstrihtas kritērijiem, bet arī tam, kā būs sakārtota tiesiskā bāze. Nākamajā gadā attiecīgajiem normatīvajiem aktiem noteikti jātiek virzītiem Saeimā. Šī darba grupa arī strādā pie valsts informatīvo sistēmu pielāgošanas no 2014. gada
1. janvāra eiro valūtai,” teic D. Kalsone.
Otra — naudas un maksājumu sistēmas darba grupa. Tās svarīgākais uzdevums ir saistīts ar skaidrās un bezskaidrās naudas raitu apmaiņu. Šis darbs norisinās sadarbībā ar Latvijas Banku, komercbankām un “Latvijas pastu” (LP), kā arī dažām ministrijām. Šobrīd tiek vērtēts, kāds ir katra attiecīgā finanšu pakalpojumu sniedzēja pārklājums Latvijā. Paredzēts, ka perspektīvā būs arī saraksts ar tām LP nodaļām, kurās būs iespēja veikt naudas apmaiņu. “Vietās, kur ‘‘Latvijas pastam’’ līdzās ir pa kādas komercbankas nodaļai, LP naudas maiņu veikt vienkārši nav jēgas,” norāda Eiro grupas vadītāja.
Trešā ir finanšu sistēmas darba grupa, kas vērtē finanšu un kapitāla tirgus migrāciju. Tā raugās, lai kapitāla un vērtspapīru sistēma būtu sakārtota. Tas ir būtiski, lai būtu skaidrs, kā migrēs akciju, vērtspapīru nomināli.
Ceturtā — nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa, kuras uzdevums ir nodrošināt nefinanšu sektora jeb patērētāju tiesības. Tās pamatuzdevums būs nodrošināt kampaņu, kuras pamatā iespējama memoranda noslēgšana starp uzņēmumiem, ka tie apņemas ievērot cenu maiņu, pārejot no latiem uz eiro, neapaļojot cenas uz augšu. “Tā būtu kā solidaritāte ar patērētāju — paredzēts, ka uzņēmumiem, kuri pievienosies šim memorandam, tiks piešķirtas speciālās pazīšanās zīmes, lai patērētājs, tādu ieraugot, varētu būt drošs, ka attiecīgajā kompānijā cenu maiņas process notiek godīgi. Šajā procesā būs iesaistīts arī gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan Sabiedrisko pakalpojamu regulēšanas komisija,” norāda D. Kalsone.
Piektās darba grupas darbs ir saistīts ar plašu sabiedrības informēšanu par gaidāmajiem procesiem eiro ieviešanas jomā.
Bezmaksas
konvertācija
Aktuāls ir jautājums, kā izpaudīsies pāreja uz eiro un kā to izjutīs iedzīvotāji. Finanšu ministrijā uzsver, ka, sākoties eiro ieviešanas dienai, visās iestādēs, kurās ir gan fizisko, gan juridisko personu konti, līdzekļi tiks konvertēti no latiem uz eiro. Automātiski tiks konvertēti visi bezskaidras naudas līdzekļi, tas notiks bez maksas. Kontu numuri saglabāsies — šajā jomā nekas nemainīsies. “Naktī no 31. decembra uz 1. janvāri varēs turpināt svinēt Jauno gadu un nemaz nepamanīt, ka viņu kontos nauda ir konvertēta no latiem uz eiro,” teic D. Kalsone. Turklāt vēl divas nedēļas cilvēki varēs veikalos par precēm maksāt ar latiem, bet atlikums viņiem tiks izsniegts eiro. Šobrīd tiek prognozēts, ka naudas maiņa norisināsies atbilstoši jau noteiktajam Latvijas Bankas kursam, proti, 0,702804 lati par vienu eiro.
Jāiemaksā pieci gadi
Tāpat kā piedalīšanās jebkurā organizācijā, arī šajā monetārajā savienībā tā nozīmē noteiktas saistības, kas jāņem vērā. Eiropadomes 2010. gada decembra sanāksmē tika panākta vienošanās par Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) izstrādi un ieviešanu. Plānots, ka jaunais ESM sāks darboties jau nākamajā gadā — 2013. gada vidū — un tam būs četras galvenās iezīmes. Galvenā no tām — ESM kapitāls būs 700 miljardu eiro, efektīva aizdošanas kapacitāte plānota 500 miljardu eiro apmērā. Šis kapitāls dalīsies iemaksātajā kapitālā 80 miljardu eiro apmērā, kā arī kapitālā pēc pieprasījuma, kas būs 620 miljardu eiro. Iemaksātais kapitāls tiks nodrošināts piecu gadu laikā, sākot ar 2013. gada jūliju, atbilstoši pielemtajai attiecīgās dalībvalsts kapitāla atslēgai, kas pamatā balstās uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitāla atslēgu. Paredzēts, ka iemaksa ESM kapitālā tiek mainīta brīžos, kad eirozonai pievienojas kāds jauns dalībnieks. Tāpat jaunajām eirozonas dalībvalstīm tiks piemērota iemaksu ESM kapitālā atlaide 12 gadu no iestāšanās eirozonā brīža.
Latvijai, pievienojoties eirozonai un iestājoties ESM, iestāšanās gadā būs jāsāk iemaksāt arī ESM iemaksātajā kapitālā. Šīs iemaksas būs jāveic piecos maksājumos piecu gadu laikā. D. Kalsone informē, ka mūsu maksājums eirozonai būs apmēram 28 miljoni latu gadā, šo summu maksājot piecus gadus.
Vērtēs ilgtermiņā
Attiecībā uz Māstrihtas kritērijiem jāteic, ka tas, cik lielā mērā Latvija tiem atbilst vai neatbilst, tiks noteikts nākamā gada aprīlī. Galvenie no tiem — inflācija un ilgtermiņa procentlikme. Šie aspekti tiks vērtēti no šīgada aprīļa līdz nākamā gada martam. Respektīvi, šie rādītāji tiks fiksēti nevis vienā konkrētā mirklī, bet gan vērtēta to attīstības tendence. Savukārt budžeta deficīts un valdības parāds tiks fiksēts konkrēti, par pamatu ņemot situāciju 2012. gadā, kā arī tiks vērtētas prognozes. “Tas tiks darīts, lai nebūtu tā, ka 2012. gads tiktu pabeigts ļoti veiksmīgi, taču ieplānojot nesamērīgus izdevumus 2013. gadā,” piebilst D. Kalsone.
Kopumā grozījumi gaidāmi apmēram 100 dažādos likumos. Jau līdz šīgada beigām Saeimā ir jāpieņem Eiro ieviešanas likums. Tad — likums par Latvijas Banku un Valsts statistikas likums. Pēc tam katram resoram ir jāpārskata savā kompetencē esošie visi tie normatīvie akti, kuros kaut vienā vietā ir jēdziens “lati”. Šie dokumenti tiks skatīti paketē, lai neveidotos situācija, ka, atverot kādu likumu, lai to grozītu eiro ieviešanas dēļ, realitātē tiktu tajā tiktu “iegrozīts arī kaut kas cits”. Šis likumu pakešu princips būs arī tāpēc, lai normatīvo aktu labošanas darbs notiktu operatīvi un likumdevējs šim darbam neveltītu visu nākamo gadu, skatot pa vienam likumam. “Normatīvo aktu maiņas “poga” tiks spiesta tikai pēc valūtas maiņas kursa noteikšanas, tātad pēc uzaicinājuma iestāties eirozonā saņemšanas. Nebūs tā, ka šie dokumenti tiktu nepārtraukti mainīti šurp un turp,” piebilst Finanšu ministrijas pārstāve.
