— Vai latgaliešu valoda pēc iestāšanās ES netiks apdraudēta? — Saeimas ESIC jautāja Ingus Rūraks no Pļaviņām.
— Vai latgaliešu valoda pēc iestāšanās ES netiks apdraudēta? — Saeimas ESIC jautāja Ingus Rūraks no Pļaviņām.
Atbild Latvijas Universitātes profesore, habilitētā filoloģijas doktore un Valsts valodas komisijas priekšsēdētājas vietniece Ina Druviete:
— Valsts valodas likuma 4. pants skaidri nosaka, ka tā sauktā latgaliešu valoda (precīzāk — latgaliešu rakstu valoda) ir LATVIEŠU valodas paveids. Šajā pašā pantā noteikta arī aizsardzības nepieciešamība VISAS latviešu valodas aizsardzības ietvaros.
Valstij jāveicina latgaliešu rakstu valodas kā latviskuma reģionālās izpausmes saglabāšanas kultūra un literatūra, ar to jāiepazīstina latviešu valodas stundās, var būt fakultatīvas stundas.
Tomēr, manuprāt, nebūtu pieļaujama obligāta šī valodas paveida mācīšana un izmantošana, piemēram, pašvaldību lietvedībā. Kāpēc?
1. Latviešu valoda pašlaik eksistē asas valodu konkurences apstākļos. Prakse (mordvieši, marieši, norvēģi ASV utt.) pierādījusi, ka tad, ja etnosam ir divas lingvistiskas idiomas (“valodas”), daudz ātrāk notiek asimilācija kādā citā valodas kolektīvā. Latviešu valodas pozīcijas nav tik stabilas, lai varētu atļauties riskēt.
2. Latviešu valoda ir sabiedrības integrācijas valoda. Divus latviešu valodas variantus apgūt praktiski ir neiespējami. Jādomā par Latgales cittautiešiem arī. Ja viņi apgūs tikai latgaliešu valodu, būs lemti reģionālai izolācijai.
3. Finansiāli apsvērumi. Reģionālo variantu izkopšana un to funkciju attīstīšana ir bagātu un stabilu valstu privilēģija (kā lejassakšu “valoda” Vācijā, mirandiešu — Portugalē, Tornedāles somu — Zviedrijā utt.).
