Latvijas ekonomika joprojām ir visstraujāk augošā Eiropas Savienībā.
Latvijas ekonomika joprojām ir visstraujāk augošā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē augstāku labklājības līmeni, un tas, protams, iepriecina. Iedzīvotāji šobrīd tērē naudu kā nekad agrāk — pērk īpašumus un ceļo, automobiļu tirdzniecība ir rekordplaša, jaunas mājas aug kā sēnes. Ekonomikas trakajam skrējienam “degvielas” netrūkst: cilvēki “uz rokas” saņem uz pusi vairāk naudas nekā pirms diviem gadiem, aug nodarbinātība, ekonomikā ieplūst Eiropas Savienības finanšu līdzekļi un ārvalstīs strādājošo tautiešu nopelnītā alga. Banku izsniegto kredītu apjoms pēdējo divu gadu laikā ir palielinājies 2,6 reizes.
Diemžēl šai straujajai izaugsmei ir otra puse — lielais līdzekļu pieplūdums radījis un ilgstoši saglabā augstu inflāciju, Latvijā ievesto preču pārsvars pār eksportētajām precēm ir ļoti augsts. Tā visa rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja, strauji aug valsts ārējais parāds. Bet parāds būs jāatmaksā! Ārējo parādu var segt tikai ar ārvalstu valūtu, ko iegūst, eksportējot Latvijas preces un pakalpojumus uz citām valstīm. Taču šajā ziņā aina nav iepriecinoša, piemēram, pērn eksports pieauga par 13%, toties imports — par 29%.
Pārmērīgi augstais iekšzemes pieprasījums, kas jau ilgstoši pārsniedz piedāvājumu, ir galvenā Latvijas tautsaimniecības problēma. Ekonomikas analītiķi to mēdz saukt par ekonomikas pārkaršanu. Šobrīd ekonomisti diskutē par to, kā palielināt tautsaimniecības konkurētspēju, ko augstā inflācija samazina. Kā risinājums tiek piedāvāta lata devalvācija, tas ir, mazināt lata vērtību attiecībā pret citām valūtām. Nē, lata devalvācija nav zāles! Tā ne tikai neatrisinātu konkurētspējas problēmas, bet arī radītu papildu raizes.
Pie kā novestu lata devalvācija? Tā liktu cenām pieaugt vēl vairāk, no kā ciestu ikviens Latvijas iedzīvotājs — sadārdzinātos importētās preces, energoresursi, izejvielas. Līdz ar to uzņēmēji neizjustu cerēto atvieglojumu. Samazinātos arī latu ietaupījumu vērtība. Un ļoti svarīgi — samazinātos uzticība latam kā norēķinu un uzkrāšanas līdzeklim gan mūsu pašu, gan ārvalstu investoru vērtējumā.
Vēl jāņem vērā, ka lielākā daļa (apmēram 75%) no Latvijas iedzīvotājiem izsniegtajiem kredītiem šobrīd ir eiro, bet ienākumi — latos. Lata devalvācijas gadījumā šiem kredītņēmējiem saistību slogs pieaugtu dramatiski — lai nopirktu eiro, viņiem būtu jāmaksā dārgāk. Tas ir strupceļš, kas jāapzinās ikvienam, kurš prātuļo, kaut vai teorētiski, par lata devalvāciju.
Lai tautsaimniecība būtu labā “fiziskā kondīcijā”, vispirms jāiegrožo inflācija. Drīzāk, nekā līdz šim tiek plānots, valdības dienas kārtībā jābūt budžetam ar pārpalikumu un lēnākam kredītu pieaugumam. Ekonomikas un valūtas stabilitātei ir būtiski veicināt eksportu un stiprināt pašmāju konkurenci, tajā skaitā palielināt mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, ražīgumu, un lai eksporta struktūrā būtu preces un pakalpojumi ar augstāku pievienoto vērtību, kas būtiski uzlabotu konkurētspēju.
“Latvijas Bankas” ārvalstu valūtas rezerves 31. janvārī bija līdzvērtīgas 2,4 miljardiem latu, un tas pārsniedz pašlaik apritē esošo latu daudzumu. Tā ka nav nekāda iemesla baidīties par lata stiprumu un stabilitāti. “Latvijas Banka” nav apsvērusi un neapsver nekādas lata devalvācijas iespējas!
