“Kopš atkal dzīvoju Koknesē — tas ir, jau vairākus gadu desmitus, tik arī abonēju “Staburagu”,” stāsta lasītāja Vija Bērziņa. “Visizdevīgāk to darīt laikraksta redakcijā Aizkrauklē. Arī šogad abonēšanu apvienoju ar citām vajadzībām pilsētā. Vienmēr cenšos abonēt gadam, lai pēc tam varu mierīgi dzīvot, lai nav jāuztraucas, ka piemirsīšu pasūtīt.
Avīzē interesē visas tēmas, bet parasti sāku lasīt no beigām — no sludinājumiem. Vēlāk — pārējos rakstus. Kopš laikrakstu sestdienās vairs nepiegādā, pietrūkst brīvdienas rīta ar avīzi, tāpēc tagad piektdienas avīzes rakstus pataupu pārējām dienām. Informācija ir pamatīga. Patīk literārās lappuses.’’
Koknesiete teic, ka bez preses, bez “Staburaga” rastos tukšums. Radio, televīzija ir vajadzīga, bet arī avīze, viņasprāt, nekad neizzudīs. Pašreizējā laikraksta versijā mainīt neko nevajagot. “Tur ir viss. Gan reklāma, gan nedaudz no politikas, dažādi dzīvesstāsti, ne vienmēr tikai skaistākie, bet tāda jau ir dzīve. Tādā pašā garā tik turpināt!” novēl lasītāja. ◆
