Agitas Grīnvaldes rakstam “Ārste svētdienā miršanas apliecību neizsniedz”: “Tur vajag lielu galvu, lai izdomātu svētdien skriet pēc izziņas pie ārsta.
Agitas Grīnvaldes rakstam “Ārste svētdienā miršanas apliecību neizsniedz”:
“Tur vajag lielu galvu, lai izdomātu svētdien skriet pēc izziņas pie ārsta. Arī man ir miruši vairāki tuvinieki, un vienmēr esam visi strādājuši. Miršanas izziņa nav aspirīna recepte. Ārste pareizi darīja, ka pildīja savu pienākumu, miršanas fakts nav ierakstāms pēc tā, ko viena tante teica.”
Jēpis
“Protams, var diskutēt par brīvdienām — svētdienām un daudz ko citu, taču personīgā pieredze, nepilna gada laikā apglabājot vairākus cilvēkus, rāda tikai vienu — miršanas izziņu ārsts izraksta ilgākais desmit minūšu laikā. Iespējams, ir kāda ārstiem saistoša likumdošana, kas liedz to darīt brīvdienās vai ārpus pieņemamajām telpām, tomēr, manuprāt, te nebija šķēršļu. Tāpat tas, kad tuvinieki tālāk kārto miršanas apliecību un pabalsta saņemšanu, ir tikai ētiskais aspekts un nekādā gadījumā nav diskutējams. Aizgājēja tuviniekiem patiesa līdzjūtība.”.
Aizkraukle
Induļa Burkas rakstam “Jurista kungs var “pārteikties”…”:
“Ja skrīverieši atvēlēs zemi, nekur vēl nav teikts, ka tur kaut kas tiks uzcelts. Vēl jau ir 101 instance, kur jāsaskaņo. Būs kā ar Ozolsalu.”
Es
“Apsveicama ir skrīveriešu skaudība, kam līdzi iet deputāti. Nu ko, Sūnu ciems turpinās iesūnot! Tiešām žēl Vulāna, tik ilgi čakarēt un beigās pateikt, ka zeme paredzēta lauksaimniecībai, vai tad to uzreiz nezināja? Būtu Vulāns kaut ko iešķiņķojis, viss notiktu! Augs un zels nātres un usnes, vajadzētu varbūt vēl latvāņus ievazāt, lai būtu pilns komplekts!”
Lācene
“Nesapratu par to skaudību — kurš gan gribētu savu māju tuvumā šādu rūpnīcu? Pie tam — kādēļ gan būtu jāslēpj iespējamā investora vārds? Vai tiešām Eiropas mēslu dedzinātava ir vienīgais darbavietu rašanas veids? Vai gan Skrīveros kādam ir noslēpums, ka Vulāna kungs lavierēšanas prasmi apguvis vēl VDK laikos.”
Migrante
Agitas Grīnvaldes intervijai “Televīzijā un uz žurnāla vāka”:
“Baigais malacis! Atceros viņu kā mazu, paklausīgu, bet ietiepīgu puišeli. Sen sen viņa tēvs bija mans fizkultūras skolotājs mazā miestiņā.”
šēr
Izabellas pārdomām “Vētra — tie ir svētki!”: “Ierosinu katru gadu kā piemiņu šai dienai atslēgt visā pilsētā elektrību! Tas būtu kaut kas jauns un interesants!” Kruglītis
“Nu gluži manas domas! Sen nebijām visi kopā izspēlējuši galda spēles.” Ziema
