“Pieņemu profesionālus izaicinājumus!” (16.02.2008.). amata kolēģis “Ne klienta, bet labā nozīmē! Tik tiešām, jauns amata kolēģis Aizkrauklē, tas tikai mūsu lauciņa pratējus stiprinās vēl vairāk.
“Pieņemu profesionālus izaicinājumus!” (16.02.2008.)
amata kolēģis
“Ne klienta, bet labā nozīmē!
Tik tiešām, jauns amata kolēģis Aizkrauklē, tas tikai mūsu lauciņa pratējus stiprinās vēl vairāk. Un tā nav liekuļošana, bet pozitīvās konkurences pareiza uztveršana, jo juristu, advokātu, nu vienkāršiem vārdiem, tiesību zinātāju būs vairāk, jo mūsu dzīves vide būs sakārtotāka un zināmāka.”
saule
“Apsveicu Solvitas kundzi ar sapņa piepildījumu! Lai veicas!”
“”Zelta” pētersīļi” (16.02.2008.)
aizkraukliete
“Veikalos “Maxima” ne tādus vien brīnumus var pieredzēt! Tā man gadījās “ļoti laipna pārdevēja” Skolas ielas veikalā! Gribēju nopirkt akcijas preci — veļas pulveri “Ariel” un veļas mīkstinātāju par vienu cenu Ls 4,29, bet pie kases man par katru preci pārdevēja sāka skaitīt atsevišķas cenas (4,29+1,39). Uz manu jautājumu par akcijas cenu norūca, ka tas ir cits pulveris. Atteicos šīs preces pirkt, un tad šī darbiniece man uzbļāva: “Nesiet atpakaļ plauktā!”. Turpat pie kases stāvēja cita pārdevēja, un es tā arī teicu, ka tas nav mans pienākums, jo nestrādāju veikalā. Tad kasieres vārdu plūdi nāca vaļā: “Visi saņem naudu, neko nedarot, sevišķi jūs tur, “baltajā namā”, nopirkušas izglītību (es tur nestrādāju)”, bet viņa, lūk, strādā 12 stundu. Cenšos vairs pie šīs pārdevējas nestāties rindā! Bet labākais bija tas, ka es tomēr pārliecinājos, ka taisnība bija man par akcijas cenu! Negribu aizvainot pieklājīgus darbiniekus, bet reizēm brīnos, kāpēc tik rupjiem darbiniekiem ļauj apkalpot pircējus? Visiem pircējiem iesaku: ļoti rūpīgi skatīties cenas kases aparātos un uzreiz atteikties no tādām dārgām precēm. Varbūt tad pārmācīsim un liksim sakārtot preces un to cenas un laipnākām kļūt pārdevējām.”
Uldis
“Visi tik brēc, ka veikalos viņus krāpj — nu neejiet tad uz tiem veikaliem, kuros apšmauc! Nebūs problēmu!
Nu tad ej prom no tā veikala, ja tevi tur kaut kas neapmierina! Man kā klientam ir pilnīgi vienalga, cik stundu viņa strādā, cik viņai grūti un kādas vēl tik viņai problēmas nav! Un prece klientam arī nav nekur jānes atpakaļ!”
Es
“Būsi stulbs, “piekāsīs” jebkurā veikalā!
Un vispār, ja cenas atšķiras — Centis Ūbele dāvina šokolādi, ja to pamana. Bet, kā jau teicu, pašam arī jāskatās līdzi. Un nevainojiet te veikalus. Tas, ka pārdevējas sūdzas par to, ka tik ilgi jāstrādā un cik grūti, man uz to… Ja es eju uz veikalu, tad pretī gaidu servisu un vienalga, kas man tur pretī un cik noguris.”
XXX
“”Jā, nu “Maxima” paliek “Maxima”!
Pierasta lieta jau, ka vienmēr jāstrīdas ar pārdevējām.
Cenšos iegriezties tur reti. Bet Aizkrauklē ir ļoti maz vietu, kur nešmauktos! Pat nav tāda veikala, kur labprāt aizietu! “Mego” arī par vienu maizes klaipu pieskaitīs divus, man tā ir trīs reizes jau gadījies!”
kas tas
“Uzskatu, ka veikalos “Maxima” tā nejaušā cenu kļūda ir apzināta jau no veikala lielo direktoru kabinetiem, jo, vai savādāk tas turpinātos gadiem un sistemātiski? Veikali man patīk, reizēm tiešām izdodas iegādāties jaukas lietas par saprātīgām cenām, bet par to laikam citā reizē piemaksājam dubultā.”
es
“Un arī Kokneses “Maximā”. Tā ir veikala seja — šīs nezinošās un nelaipnās pārdevējas!”
Zinuļa
“Nu, “Maximās” tā ir parasta lieta, ka cena plauktā atšķiras no tās, kuru ieraugām kases aparāta čekā! Laikam “Maximā” jābūt maximāli uzmanīgam, jo parasti neviens nav vainīgs. Kasieres atrunājas, ka viņas neko nezina. Var jau saprast. Katram savs darbs, bet kurš tad tur kaut ko zina? Un tā tas turpinās vēl joprojām — gan vecajā, gan jaunajā veikalā!”
