Margaritas Celmiņas informācijai “Ūdens ne visur ir tīrs”: “Varētu arī pārbaudīt ūdeni Sērenes pagastā, tas vienkārši ir briesmīgs, vārdu sakot, dubļi”.
Margaritas Celmiņas informācijai “Ūdens ne visur ir tīrs”:
“Varētu arī pārbaudīt ūdeni Sērenes pagastā, tas vienkārši ir briesmīgs, vārdu sakot, dubļi.”
Biruta
Elitas Upītes rakstam “Līderi mācās arī Neretā”:
“Jaunatne, uz jūsu pleciem pasaule gulstas, apzinieties to un turiet tad arī viņu līdz galam. Neskatieties uz slinkajiem, kuri agri vai vēlu sapratīs, ka vajadzēja mācīties tad, kad varēja, un cīnieties ar katrām grūtībām, kas sagaidīs jūs. Dzīve nav tik viegla, kā sākumā liekas, jo, tiklīdz jūs pametīsiet siltās skolas telpas, sapratīsiet, ka nāksies cīnīties par to, lai saņemtu normālu algu, lai būtu cienījams sabiedrībā, utt. To visu būs jāizcīna jūsu gadījumā ar labām sekmēm un ar dzīves laikā iegūtajām zināšanām. Un tad jūs sapratīsiet, cik labi bija dabūt nedaudz labāku atzīmi par vidējo un iemācīties nedaudz vairāk par citiem, pagulēt mazliet mazāk naktīs par citiem un pacensties vairāk par visiem, un rezultātā dabūt labāku un labāk apmaksātu, arī vieglāku darbu. Tā ka mācieties, jaunieši, tikai mācieties.”
Juris Deksnis
Kaspara Ēveļa rakstam “Jaunietis plāno atpūtas parku”:
“Ideja ir ļoti laba, un, ja ir liela vēlēšanās, pie naudas var tikt. Protams, jācīnās, jo pašvaldība jau nu noteikti neatbalstīs — tai taču nekad nav naudas. Taču piesaistīt sponsorus var mēģināt. Ja nu tomēr izdodas? Mēģināt vienmēr vajag!”
Čiksa
Agitas Grīnvaldes informācijai “Slēpo pasaules līmenī”:
“Man patīk šie Pļaviņu slēpotāji, kas vienmēr tik labi startē, it sevišķi Krists Eiduks, kurš vienmēr bijis mans favorīts.”
Zanda
Induļa Burkas intervijai “Viens no mednieku dzimtas”:
“Gribu piebilst,ka tēvs caunas medīja, izsekojot pa pēdām sniegā,kas bija diezgan ķēpīgs darbs, tāpēc bieži bija tā, ka šo darbu veicām paši, bez viņa līdzdalības. Kad pēcpusdienā tēvs atgriezās no darba (viņš bija skolotājs),cauna jau bija nolenkta savā paslēptuvē — atlika paņemt bisi un doties uz mežu viņu nomedīt.”
Brālis
Agitas Grīnvaldes rakstam “Kaimiņi negrib mainīt ieradumus”:
“Es ļoti labi saprotu Buša kungu! Manam pagalmam cauri arī ved servitūts. Trakākais ir tas, ka šie caurstaigātāji pa dienu noskata, kas tev tajā sētā labs, un pa nakti aiznes visu, kas nav piesiets. Ej nu pierādi, kurš vainīgs. Beigās jau uz visiem sāc skatīties ar aizdomām! Beigu beigās mēs dzīvojam laukos un gribas arī baudīt lauku mieru, bet zemes ierīkotāji pēkšņi ņem un atļauj caur tavu pagalmu braukt šim un tam un vēl kaut kam — tādā veidā atrisinot ceļa ierīkošanas, labošanas vai atjaunošanas problēmu (kā kurā gadījumā). Izsaku līdzjūtību visiem, kuriem kaut kāds servitūts ved caur pagalmu!”
Ziema
