Kaspara Ēveļa rakstam ““Jautrais dancis” beidzas bēdīgi”: Kauns, ka dzīvoju Koknesē, rodas iespaids, ka koknesieši kā izsalkuši vilki. Vai tad tiešām nav kur likt enerģiju. Nu tad blieziet paši sev pa galvu ar pudelēm…
Kaspara Ēveļa rakstam “”Jautrais dancis” beidzas bēdīgi”:
“Kauns, ka dzīvoju Koknesē, rodas iespaids, ka koknesieši kā izsalkuši vilki. Vai tad tiešām nav kur likt enerģiju. Nu tad blieziet paši sev pa galvu ar pudelēm… Reputācija nav laba ne Koknesei, ne jums pašiem. Viens idiots jau sēž cietumā, laikam pārējie arī grib izbaudīt cietuma “labumus”. Citādi jau nevar iegūt popularitāti, vismaz tā tika TV.”
E S
Agitas Grīnvaldes rakstam “Kā kļūt par zemes īpašnieku”:
“Nemaz dzīvē nav tā, kā stāsta Niedres kundze. Pagasta zemes inspektori tā vien slēpj visu informāciju, lai par attiecīgu samaksu vai ko citu piegādātu to tiem, kuri ir tā saucamie vajadzīgie cilvēki — vietējā novadiņa turīgie un ietekmīgie ļaudis. Pamēģiniet vien pajautāt, piemēram, Seces vai Staburaga kadastra inspektoram par brīvajām zemēm! Nekā neesot. Tas ir aizņemts, tas ir aizrunāts, ar to vēl kaut kas, to ņemšot padomes priekšsēdētājas radiniece un vispār — ko jūs te dariet? Parastais mirstīgais var ar pieri skriet sienā — ja nav “galu” Zemes dienestā, neko par brīvajām zemēm nevar uzzināt.”
Aizkraukle
