Agitas Grīnvaldes informācijai “Cerība joprojām ir”: Naivie ļautiņi, uz ko tad te cerēt! Piena piegādātāji nekad naudu neatgūs, tas taču visiem skaidrs. Kurš, piedodiet, muļķis, vēl uz kaut ko tādu cer?
Agitas Grīnvaldes informācijai “Cerība joprojām ir”:
“Naivie ļautiņi, uz ko tad te cerēt! Piena piegādātāji nekad naudu neatgūs, tas taču visiem skaidrs. Kurš, piedodiet, muļķis, vēl uz kaut ko tādu cer? Aizmirstiet, ka nodevāt pienu, un aizmirstiet arī par naudu. Uzskatiet, ka esat ziedojuši labdarībai, toties kāāādai, to paši labi ziniet. Jūsu naudiņa sen izlietota “cēlākiem mērķiem”!”.
Reālists
Margaritas Celmiņas rakstam “Gaidot garajā rindā, var atkal saslimt”:
“Viss ir vienkārši. Kā maksā, tā strādā. Sakiet, lūdzu, cik naudiņas maksājat, ejot pie ģimenes ārsta? Un tagad padomājiet, vai jūs paši par tādu naudiņu pieņemtu pacientus?”.
Skeptiķis
“Neviens te netiek nez par ko vainots, runa ir par to, lai pieņemšanas laiku no rīta stundām pārceltu uz pēcpusdienu. Citos rajonos šajā ziņā pacientu intereses ievēro vairāk. Protams, ārsts nav dievs utt., bet viņš taču galu galā ir man, nevis es viņam.”
Paciente
“Es piekrītu tam, ka ģimenes ārstiem jāstrādā ilgāk, līdz ar to jāsaņem attiecīga darba samaksa. Ja cilvēks saslimst, kamēr tiek pie ārsta, vai nu jau ir vesels vai arī vairs nav spējīgs pie viņa aiziet. Cilvēki, kuri strādā līdz pulksten 17, vispār nevar tikt pie ģimenes ārsta, kur nu vēl pie viņa aizvest savu bērnu.”
Pacients
“Ļoti izdevīgi visur vainot citus, nevis pašiem sevi! Arī ārsti ir tikai cilvēki, un, manuprāt, viņi savu darbu veic iespēju robežās. Ja viņi netaupīs savu veselību, bez ierobežojuma strādājot un kalpojot latviešu tautai, tad drīz paliksim bez jebkāda ārsta. Ārsts nav dievs, un arī viņš pelnījis cilvēcīgu pacientu attieksmi!”.
Skeptiķe
