“Sieviete ar raksturu”
(24.10.2009.)
Vanda
“Sveiciens tev dzimšanas dienā! Lai tev veselība, laime, radu, draugu, bērnu un mazbērnu bučas, krāšņas dāvanas un bagāts svētku galds! Netaupi spēkus, līksmo no sirds, jo šī ir tava diena — mēs visi priecāsimies kopā ar tevi!”
anita
“Kolosāla sieviete un tiešām ar stipru raksturu! Lai veicas, Ritiņ, un sveicieni jubilejā!”
Ruta
“Ritiņ, mīļi sveicieni lielajā jubilejā! Tevi atceros kā meiteni ar tumšiem matiem līdz pusmugurai — toreiz, apmēram pirms 32 gadiem. Sejas vaibsti arī tagad tie paši — smaidīga, gaišu skatu dzīvē. Un Ramiņi dziedāja forši! Lai tevi vada veiksme arī turpmāk! Ir labi, ja ir mērķis, uz kuru tiekties. Tev tāds ir.”
Anna
“Grupa “Ramiņi” muzicēja tajos laikos, kad es, vēl zaļš skuķis būdams, sāku iet uz lielo ballēm. Tagad jau pašai bērni lieli, un Ramiņi diemžēl vairs ballēs nespēlē, bet ļoti bieži atceros tās skanīgās Ritas un Andra balsis, šausmīgi patika. Ļoti labi skanēja, un kājas mierā nostāvēt nevarēja, tā tik dīdījās uzdancot. Prieks par šādiem cilvēkiem. Tev, Ritiņ, izturību arī turpmāk, veiksmi tev un visiem taviem mīļajiem.”
“Mēbeles par ekonomiskām cenām”
(27.10.2009.)
***
“Cenas ta’ ļoti labas, bet tā izvēle gan nekāda — tik dīvāni visos veidos, bet, ja vajag kādu skapi, tad nekā…”
“Daiļamata meistaram Triju Zvaigžņu ordenis”
(27.10.2009.)
Novadniece
“Man arī prieks lasīt šo ziņu, jo tas ir lepnums visai pilsētai!”
jaunjelgaviete
“Prieks jaunjelgaviešiem un lepnums novadam!”
Kristaps
“Var iepazīt meistaru tuvāk, aplūkojot viņa mājaslapu:
http://woodarts.times.lv.”
“Kas nelūdz, tam nedos”
(22.10.2009.)
Zuze
“Man jau šī krīze priekšā un pakaļā piegriezusies — gadiem “trūcīgos” var stutēt, balstīt, un tik un tā būs badā mērdēti bērni un aizmirsti sirmgalvji. Vajadzētu paskatīties, cik šīm “trūcīgajām” ģimenēm pilni pieliekamie un pagrabi — galu galā ogas, sēnes, ābolus un zāļu tējas var sagādāt paši, arī dārzeņus un ievārījumus. Kas to dara? Lielākoties tie, kuriem ir darbs, lai vai kāds. Šie trūcīgie pagastu iedzīvotāji ar koku nav aizdzenami pie darba kādā zemnieku saimniecībā vai pagasta darbos, labāk dīkt un gaidīt, kad citi saziedos, žēl, protams, ja tādās ģimenēs ir pieci seši bērni, kuri pie tā nav vainīgi. Es šādām lietām neziedoju ne santīma. Katram kaut kā jāmācās pašam tikt galā, kad mums klājies slikti, varējām paļauties tikai uz saviem spēkiem un uz radinieku atbalstu, bet negājām lūgt ne valstij, ne pašvaldībai.”
“Pastam nomaina “galvu””
(24.10.2009.)
***
“Varētu arī pensijas varbūt veikalā izmaksāt? Ietaupīsies nauda pastnieku algām. Un avīzes arī turpat padalīt, nāks pensionārs saņemt naudiņu, paņems savu avīzīti un vēl maizīti pie reizes nopirks…”
joske
“He, vot, gudrīši tie pasta veči! Ko vēl ne — veikalos sniegt pasta pakalpojumus, a kas ta’ vainas pašiem pastiem? Darīt neko negribas vai kā?”
