“Atklātā vēstule par kultūras dzīvi Aizkraukles novadā”
26.09.2009.
Dancotāja
“Mēs, visi dejotāji, vienmēr paši esam savākuši līdzekļus savām vajadzībām, neesam nevienam neko atņēmuši, bet kas notiks ar tiem dažiem cilvēkiem, kam pagasta k/n nodrošina iztiku? Un kas notiks ar gados iegūtajiem tautastērpiem utt., pēc dižķibeles pārciešanas nekas pāri nebūs palicis, kā tās vērtības atgūt. Ko lai dara kāda tantiņa, kura nevar doties tos 3 km uz citu vietu, lai baudītu kaut mazumiņu prieka un kultūras?”
godīgi
“Ja pajautātu, kam šī rosīšanās pašdarbības lauciņā visvairāk vajadzīga, tad, domāju, atbilde būtu: pašiem pašdarbniekiem. To jau arī liecina rakstītais: jūtos kā mājās, atpūta pēc grūtas dienas, atslodze no ikdienas rūpēm… Bet kāpēc vajag iedomāties, ka tas jāapmaksā no novada vai pagasta kases? Manuprāt, pareizi būtu, ja izveidotu pašdarbnieku klubu, kas, piemēram, TN īrētu telpas. Tas būtu godīgi.”
viens
“Ikvienam ir iespēja būt to izredzēto pulkā, kas dzied, dejo vai deklamē novada domes atalgota skolotāja klātbūtnē. Jau vairākkārt ir aicināts — nāc, piedalies! Nebūt nav tā, ka piedalīšanās konkursos, festivālos, pat koncertos būtu bez maksas vai to apmaksātu dome. Arī dejotāji paši maksā par dalību. Latvija ir unikāla ar savu pašdarbības kolektīvu kustību. Tas ir pozitīvais, ar ko varam lepoties un rādīt pasaulei — pastāv arī tāds veids, kā izkopt tautas mākslu, arī ar valsts atbalstu. Vai tas būtu jāsagrauj tikai tāpēc, ka mums krīze? Par izglītību — Latvijā noteikta ir obligāta pamatizglītība, tas nozīmē, ka ne valstij, ne pašvaldībai nebūtu jāmaksā ne par vidējo, ne augstāko izglītību. Tas no funkciju analīzes, bet kaut kā valsts tomēr maksā, jo tas ir svarīgi. Tāpēc arī kultūrai jābūt atbalstam, jo arī tas ir svarīgi.”
TS
“Ēku konservācija nekad nav labi beigusies — tas praktiski ir ēkas norakstīšanas variants. Visi zinām, kas notiek mūsu garo rudeņu, ziemu un vēlo pavasaru nekurinātajās un nevēdinātajās ēkās — tās pelē un kļūst mitras. Ko tas nozīmē ēkai — dažu gadu laikā kļūt nelietojamai. Vai mēs to gribam? Nav gurķu burka, tā ir skaista ēka!”
“Uz “točku” stundu vēlāk”
(24.09.2009.)
Eva
“Manuprāt, točku uzturētājiem un pastāvīgajiem klientiem šīs likuma izmaiņas pie vienas vietas. Vai tad mēs katrs savā pagastā, ielā vai daudzdzīvokļu mājā nezinām kādu, kurš vienā mierā tirgo grādīgo šļuru jau gadiem? Pie tam nereti tas notiek ar vietējo policistu ziņu un atbalstu — pietiek pašiem, un jebkurā nakts stundā var ieliet arī pircējam. Kas attiecas uz likumu — ja gribēšu vakarā iedzert vīniņu vai pāris pudeļu alus, tad tos iegādāšos jau dienā un pēc papildporcijas 22.55 netaisos skriet, tā ka par tautas nodzirdīšanu varētu runāt tikai tādā gadījumā, ja grādīgo joprojām tirgo nepilngadīgajiem. Šajā gadījumā jāuztraucas tikai un vienīgi pusaudžu vecākiem, jo reti vairs var sastapt pārdevējas, kuras sīčiem alkoholu nepārdod. Bizness kā nekā.”
apinītis7%
“Dzērāji stutēs valsti un izglābs ekonomiku — laikam vienīgais pasākums, uz ko esam spējīgi.”
“Sunākstē pārbūvē tautas namu”
(24.09.2009.)
Anna
“Liels prieks par to, ka mūsu novadā netiek novārtā atstāti arī kultūras nami. Tikko skaisti izremontēts Seces k. n., tagad Sunākstē tiek atjaunots tautas nams. Protams, ka kultūras darbiniekiem būs ļoti daudz jāstrādā, lai šīs skaistās telpas nestāvētu tukšas. Ļoti liels klupšanas akmens, protams, ir nauda, jo tās ir tik, cik ir, bet vajag ļoti censties. Pašreiz arī tauta ir ļoti neatsaucīga un kūtra, visiem tikai gribas gausties, ka nekas nenotiek, bet tad, kad kaut kas notiek, kultūras namos zāles ir pustukšas. Kas attiecas uz pensionāriem, tad šī nu ir vispateicīgākā tauta. Tad, kad es strādāju k. n., vislielākais prieks bija strādāt tieši pensionāriem. Viņi ir tik atvērti un tik pateicīgi cilvēciņi, viņi prot novērtēt to darbu, ko esi paveikusi, un tad, saņemot to visvienkāršāko paldies, asaras sariešas acīs un gribas šiem ļaudīm izdarīt vēl kaut ko. Vēlu izturību, atsaucību un lai netrūktu ideju jauniem pasākumiem. Malači!”
Dancotāja
“Jā, visur ceļ un remontē! Pat Secē un Sunākstē!
Tikai Koknesē kultūras nama remontu atliek un atliek, jo sporta būves svarīgākas. Kad ar pašdarbības kolektīvu sasniegumiem jālielās, tad gan, bet, kad kultūras nama lielā zāle jāremontē, tad tikai atliek un atliek. Tagad atkal novads paņēmis kredītu sporta laukumam, bet kultūras namam nekā. Drīz dejojot kājas būs jāizlauž. Labi, ka “treknajos” gados jumtu un logus nomainīja un siltums turas.”
***
“A kas uz tautas namu ies? Varbūt vajadzēja kaut ko sakarīgāku darīt? Kaut vai uzņēmējus atbalstīt. Lai rada darba vietas. Sunākste taču izmirst! Glābiet!”
vietalviete
“Kā es jūs apskaužu! Mums bija līdzīga situācija, bet mēs palikām ar garu degunu, novadam nomales nevajag, un divi vietējie deputāti nav par Vietalvu. Sava kabata tuvāk, bet pārējie cieš.”
