“Pagalmā sagaida sitēju komanda”
(15.11.2008.)
no malas vērotāja
“Jā, būtu interesanti palasīt likumpārkāpēju viedokli, tikai nedomāju, ka jaunietis būs tik drosmīgs, lai atzītos, bēgt no policijas — tur gan bij’ drosme. Un arī aizturētais vīrietis varētu sniegt informāciju, kā viņš zināja, ka jāsagaida pagalmā policijas mašīna, lai tai nosprostotu atpakaļcelu. Jā, interesants gadījums, un vai tad tik ļoti jāsatraucas un jābrūk virsū policistiem, ja neesi vainīgs? Tad jau sanāk, ka viņš aizstāv ne sevi, ne ģimeni, bet likumpārkāpēju…”
gaga
“… jūs te cilājat tikai slikto, kas ir noticis, un kur ir labais, cik daudz laba ir izdarījis viņš? Cik dzīvības ir izglābis? To zina pāris personu, tikai neko par to nesaka…”
skaistais
“Šeit jau skanēja arī pāris draudu aizturētā tuviniekiem un tas nepavisam nav labi. Un, cilvēki, kā jūs varat spriest pēc viena cilvēka teiktā (policista), kuram noteikti visi ticēs. Padomājiet arī no aizturētā puses. Pusnakts laikā ietešas tavas mājas pagalmā vairāki policisti ar ieročiem. Kur ir cilvēku tiesības? Es uzskatu, ka viņš aizstāvēja sevi un savu ģimeni. Kaut visi vīri un tēvi būtu tādi, kam pirmajā vietā ir ģimene!”
“Skolotājiem svētkos lielas prēmijas”
(15.11.2008.)
Bijusī skolniece
“Es to uztveru kā parastu info — kāpēc jāklusē par to, kas notiek? Nedomāju, ka te kāds grib attaisnoties, vienkārši jums patiktu, ka par tādām lietām nerunā. Labāk lai rajonā uzzina par kārtējo izteiksmīgās runas konkursu un mutes ciet, par naudu nerunāsim, ja? Man liekas interesanti, ka šāda fakta dēļ visi tā šūmējas — skolotāji, kuri te raksta par to, ka viņiem notikuši visādi pasākumi, bet tie nav pieminēti, skauģi, kuri atkal analizē, vai tik tiešām skolotāji nav saņēmuši tos latus par baltu velti?! Mīļie, tā ir tikai informācija, kāpēc tā jāpielīdzina baumām? Ja tā tante A to būtu izdomājusi un skolas, pašvaldības vadība to nebūtu apstiprinājusi, tad tās būtu baumas un šis raksts nemaz nebūtu tapis. Vismaz es tā domāju. Tantes teiktais ir patiesība, bet Kokneses kultūras pasākumi ir vieni no aprakstītākajiem “Staburagā”, grēks būtu pārmest. Ja par manu pagastu tik daudz rakstītu, es tikai priecātos! Priecīgus svētkus, letiņi!”
reiz mācījos Kokneses vsk
“Skaitīt naudu svešā kabatā ir tāds savdabīgs latviešu cilvēka sindroms. Ja man neiedeva, tad kāpēc citam iedeva? Netaisnība! Nu beidziet reiz līst otra cilvēka makā, ledusskapī un gultā! Ja Kokneses skolotāji saņēma prēmijas, priecājieties taču par to, ka vismaz kāds papildu darba algai par savu padarīto darbu saņem pienācīgu novērtējumu!”
arī skolotāja
”Strādāju Koknesē. Un, par brīnumu, skolā! Zinu, kā strādā skolotāji, zinu, ka viņi šo naudu patiešām ir godprātīgi nopelnījuši! Un nekā citādi šo naudiņu sadalīt nav iespējams kā tikai naudas balvās! Un tikai skolotājiem! Arī “Staburags” dara tikai savu darbu! Un arī lasītājs dara to, ko no tā visa (reizēm ļoti vienpusīgās informācijas) izsecina… Tā, mīļie tautieši! Sveiciens svētkos! Un būsim laimīgi par to, kas mums ir, un nebēdāsim par to, kā mums nav! Gan jau būs!”
no malas
“Visi rejas kā suņi. Un tie ir latvieši? Būtu godīgi kaut vārdu uzrakstījuši, lai mēs ticētu tam, ko jūs paužat. Gan viena, gan otra puse. Bet anonīmi — tas jums ir ideāli. Tad paslepus jau var savu žulti izbelzt. Gļēvuļi!”
“Domāt vienam par otru”
(15.11.2008.)
Latvijas pilsonis
“Mūsu valsts ir dzimusi pateicoties latviešu drosmei, ticībai un gribasspēkam! Es mīlu Latviju! Tikai nejēga un ļaunprātis var saskatīt vienīgi slikto! Mums ir lieliski, talantīgi un gudri cilvēki — apceļojot 29 valstis, esmu secinājis, ka Latvijā ļoti daudz lietu ir labākā un sakārtotākā līmenī nekā citur. Nav vietas pasaulē, kur viss būtu kārtībā! Latvija, salīdzinot ar laiku pirms 10—15 gadu, ir sasniegusi ārkārtīgi daudz. Ir nevis jāgaužas un jāaplej ar naidu sava Dzimtene, bet jāstrādā un jācenšas Latvijas labā! Saules mūžu mūsu valstij!”
“Mazā dvēselītē liela mīlestība”
(15.11.2008.)
Dafne
“Bērni to noteikti darīja no sirds — tajā vecumā cilvēks ir aizrautīgs un tic, ka būs labi. Un šo pasākumu viņi atcerēsies vēl pēc gadiem.
Mums Bebru pamatskolā zīmēšanas skolotājs V. Jākobsons uz Jaungada koncertiem lika zīmēt programmiņas. Veicās kā nu kuram, bet bija tik satraucoši redzēt, ka zālē visiem klausītājiem rokās ir mūsu darbiņi.”
40gadniece
“Prieks par bērniem un Mākslas skolas pedagogiem. Tā turpināt!”
