Ilmāra Kalnieša viedoklim “Par reformu, reformētājiem un to upuriem”: Esmu vietējā, mani vecāki ir aizkrauklieši vismaz, cik zinu, no Pirmā pasaules kara laikiem.
Ilmāra Kalnieša viedoklim “Par reformu, reformētājiem un to upuriem”:
“Esmu vietējā, mani vecāki ir aizkrauklieši vismaz, cik zinu, no Pirmā pasaules kara laikiem. Patiesība ir tā, ka Skrīveriem un Aizkrauklei bija viena kopīga baznīca, bet katram pagastam bija sava pagastvalde, sava skola. Ārsts bija Skrīveros cien. dr. Nīgals, un pēc Otrā pasaules kara arī dzelzceļa ārsts dr. Škarsts, kuri pieņēma visus, nekad neatteica arī lopu ārsts — patiesībā veterinārfeldšeris Pētersons bija Skrīveros. Aizkraukles pagasta teritorijā mākslīgi izauga pilsēta pie spēkstacijas. Aizkraukles pagasts ir bijis gan Ogres rajona, gan Pļaviņu rajona, kā arī Rīgas apriņķa teritorijā. Daudzi aizkrauklieši ir beiguši Skrīveru vidusskolu. Varētu uzskaitīt daudz kopīgā, un, ja jau vajadzīgs veidot novadus, tad Aizkraukles novadā jābūt tikai Aizkraukles un Skrīveru pagastiem, bet vai administrējošais sastāvs samazināsies? Domāju, ka tas nu gan nenotiks…”
Vietējā
“Kāda saistība Skrīveriem ar Aizkraukli? Nekāda. Kādreiz 50. gados Skrīveri skaitījās Rīgas apriņķī, tad bija “zem” Ogres rajona. Aizkraukles pagasts bija pats par sevi un vēl ir, bet Aizkraukles pilsēta /Stučka/ uzcelta mākslīgi plikā, balandām un krūmiem aizaugušā vietā. Kāda vēl te apvienošanās. Esmu skrīveriete un savā mūžā esmu pabijusi visur, kaut gan visu laiku dzīvoju Skrīveros. Tā — piedzimu Vidzemē, Rīgas apriņķī, dzīvoju Ogres rajonā, tad Stučkas rajonā, tad Aizkraukles rajonā un, izrādās, tagad jau vairākus gadus arī Zemgalē? Nez kur vēl līdz sava mūža galam pabūšu — varbūt var apvienot uzreiz ar Latgali vai pieķert arī kaut ko klāt no kaimiņiem braļukiem vai rusišiem…”
alisa
“Bet vai Skrīveri ar Aizkraukli arī allaž bijuši saistīti? Mākslīgā Stučka nomainījusi vārdu, priekšnieki — kažokus un nu uzkundzēsies ar pavēli no augšas.”
Koknesiete
Induļa Burkas rakstam “Gājējiem jaunā “Maxima” ir nepieejama”:
“Veikals ērts, preces labi izkārtotas, pārredzamas, žēl, ka nav svaigo, nesasaldēto un dzīvo zivju stendu. Arī piebraukt ar auto nav vienkārši, jo stāvvietas nav sazīmētas, un auto tiek sabraukti haotiski, ja stāvi otrajā rindā, tad praktiski izbraukt nevari, jo jāgaida, lai kāds izbrauc no pirmās rindas. Jāvēlas, lai algas un pensijas būtu tādas, lai mēs būtu spējīgi iepirkties.”
Vizija
“Pie mums kā parasti — mūsu “gudrīši” pa priekšu dara, tad tikai domā…”
AG
Evitas Apiņas rakstam “Azkrauklē atvērta otra “Maxima””:
“Piekrītu par iksiem — izklausās diezgan stulbi, ka pietrūcis pavisam nedaudz līdz 2 iksiem. Zivju visvairāk žēl… Cēlāt un nezinājāt, ar cik iksiem ceļat? Smieklīgi!”
Lasis
“Vai kādreiz Aizkrauklē piedzīvosim arī kādu lielveikalu, citādi jābrauc uz Jēkabpili. Jaunajā “Maximā” vajadzēja kādu nelielu bistro ar kafiju un siltām maizītēm. Nav pārdomāts!”
es
“Vecajā “Maximā” bieži bija vērojama aina — plauktā viena cena, bet kasē datorā cita, sevišķi augļu—dārzeņu sektorā. Vai tā būs arī jaunajā? Un dikti gribētos, ka ejas nepiestūķētu ar preču kastēm, piemēram, ar mandarīnu kastēm. Pircēji, pat slaidie, nevar lāgā paiet viens otram garām.”
Ješka
“Veikalus jau var atvērt, bet vajag padomāt arī par kvalificētām pārdevējām, jo, piemēram, 14. decembrī ap plkst. 19 iepirkos jaunajā “MAXIMĀ” un tiku apkrāpta par 3 latiem, bet pārdevēja tā vietā, lai atvainotos par radušos kļūmi, tikai nelaipni nosmīnēja un ar dusmām pameta man Ls 3 kā sunim kaulu. Žēl, ka neievēroju viņas vārdu, kļūdīties var visi, bet tad arī ar godu tiec ārā no radušās situācijas. Fui pārdevējai!”
Čiksa
“Kāpēc bija jāceļ mūsu mazajā pilsētā vēl viena “MAXIMA” ar vienu X? Vai tad tiešām nevarēja uzcelt vismaz ar diviem X?”
XXY
“Ko var kasīties par tiem iksiem, taču ne jau X pērkam, bet produktus, un priekš mazās Aizkraukles pietiek, kam vajag vairāk vai putna pienu, lai tak brauc uz Jēkabpili vai Rīgu. Čīkstētājiem viss vienmēr būs slikti. Aizkraukles jaunajam “Maxim” nav ne vainas.” Apmierinātā
