Evitas Apiņas rakstam “Svešumā varu atļauties dzīvot”: Malacis, pārvarēja sevi un devās svešumā, tas ir ļoti drosmīgs solis, ne katrs to spētu.
Evitas Apiņas rakstam “Svešumā varu atļauties dzīvot”:
“Malacis, pārvarēja sevi un devās svešumā, tas ir ļoti drosmīgs solis, ne katrs to spētu. Iemācīsies valodu, un visa pasaule būs vaļā, varēs studēt jebkurā valstī, jo šeit vēl ilgi būs murgs, ne valsts. Tūlīt pieņems īpašuma nodokli, un pensionāri, kam ir savas mājas, ātri vien paši saskries pansionātos, mājas pa lēto pārdodot tiem, kam vēl ir kāda nauda. Jāpagaida, jāpārlaiž šis laiks ārzemēs, kamēr apmirs un sasēdinās cietumā jaunizceptos miljonārus, kamēr varbūt cilvēki būs tik gudri un ievēlēs valdību un Saeimu, kas domās vispirms par valsti, ne savu kabatu. Palasiet bērnu žurnālus un sapratīsiet, par ko grib pārvērst mūsu bērnus. Sekss, sekss un vardarbība, tas pats no televizoru ekrāniem, alus un kokteiļi, un izlaidība — tas tagad esot galvenais dzīvē. Protams, tādus vieglāk vadīt un slaukt, tie nerīkos referendumus, tikai prasīs apdullinošas vielas un atļauju rīkot praidus un tusiņus.”
MIKS
“Nu tagad ar Ilzes palīdzību Īrijas ekonomika attīstīsies un labklājība spiedīsies no visām malām! Ja Ilze nebūtu turp aizbraukusi — kas zin, vai tāda Īrija vispār vēl pastāvētu? Labi, ka tā…”
es
“Ko ta var gribēt, ja jau angļu valodu pilnīgi nezin, par kādu augstskolu var būt runa? Tādiem vieta tik Īrijā…”
labais
“Cik Aizkrauklē un Latvijā ir uzņēmumu, kas smalcina un fasē dārzeņus, kur strādā desmitiem cilvēku? Latvijā neattīsta ražošanu. Tas gremdē gan materiāli, gan morāli. Meiteni var saprast.” HA
