Sandras Pumpures rakstam “Priekšsēdētāja turpinās strādāt”: “Protams, jāatkāpjas visiem deputātiem, jo ko gan var gribēt no domes, kurā strādā tāda persona kā Jākobsons — slavenais mērnieks…”.
Sandras Pumpures rakstam “Priekšsēdētāja turpinās strādāt”:
“Protams, jāatkāpjas visiem deputātiem, jo ko gan var gribēt no domes, kurā strādā tāda persona kā Jākobsons — slavenais mērnieks…”
Pļaviņa
“Sirsnīgi sveicieni Pļaviņu pilsētas karstajiem prātiem! Darbs domē Pļaviņās nav vis kaut kāda izklaide, bet nepārtraukta vārīšanās elles katlā! Un ar dakšām pie katla vienmēr stāvēs divi, kuri neko citu kā grēcinieku meklēšanu izdarīt nevar (negrib). Jau stājoties pie deputāta “pienākumu” pildīšanas, Modris Avotiņš piedāvāja tikai kasīšanos. Re — vārds tiek turēts. Lai vienreiz pats pastāsta, ko tādu paliekošu pilsētā ir izdarījis! Labākais, kas varētu ar Pļaviņām notikt — ātrāk reformu, lai pievieno rajonam un ieliek ieceltu pārvaldi. Demokrātija Pļaviņās tālāk par kašķiem netiek!” Neavots
Indriķa humoreskai “Nu, Aivar, kā tad tā?”:
“Mīļo Indriķi! Kā redzu, tu aizvien esi sprauns kā pērnais ozoliņš manā pagalmā. Taču neņem galvā Izabellu. Viņa, kā jau sieviete, aktieris Dumpis teiktu: bābiņa, nav tevis cienīga. Rauj un rauj tajā politikas samazgu bedrē. Tur, kā dzirdēju, gandrīz neviena godīga cilvēka neesot. Varbūt, Indriķi, mēs varētu samest tos kauliņus kopā. Tu būsi premjers. Pie tiem laukiem esi pieradis, lauksaimniecību pie reizes pavilksi. Rozi dēstīsim citā lauciņā. Tevi tā Izabella tā izdresējusi, kā viens otrs savu dēlu, kas, acis nepamirkšķinot, stāsta, ka tādas narkotikas nezina un nepazīst. Viņš laikam te domājis kādu seksīgu daiļavu. Sapurinies, Indriķi! Tu ne to vien pavilksi.”
Pūpēdīšu Marija no Sūnu ciema
